Likums paredz būtisku valsts robežkontroles stiprināšanu, ieviešot trešo valstu pilsoņu skrīningu pie ārējām robežām un atgriešanas robežprocedūru atbilstoši jaunajam Eiropas Savienības migrācijas regulējumam.
Saeima ceturtdien, 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jauno Imigrācijas likumu. Līdzšinējais imigrācijas regulējums būtiski pārskatīts, lai stiprinātu valsts drošību, nodrošinātu efektīvāku migrācijas kontroli un izpildītu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības.
Jaunā Imigrācijas likuma mērķis ir ieviest skaidru, caurspīdīgu un efektīvu imigrācijas sistēmu, aptverot trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, integrāciju un izraidīšanas procedūras, kā arī mazināt fiktīvas imigrācijas un nelikumīgas nodarbinātības riskus.
"Jaunais Imigrācijas likums sakārto imigrācijas sistēmu kopumā un stiprina valsts drošību. Izstrādājot šo regulējumu, pirmo reizi imigrācijas politikas ietekme kompleksi vērtēta ne tikai no drošības, bet arī no ekonomikas, izglītības un citu nozaru perspektīvas. Likumā ir ņemti vērā parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi par migrācijas procesu pilnveidošanu un risku mazināšanu, kā arī pārskatīti nosacījumi termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai. Vienlaikus būtiska nozīme būs likuma praktiskai ieviešanai, tostarp stiprinot to institūciju kapacitāti, kuras nodrošina imigrācijas procesu uzraudzību un kontroli," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Jaunais regulējumu samazinās fiktīvās imigrācijas riskus un vienlaikus nodrošinās skaidrus un saprotamus noteikumus gan ārzemniekiem, gan valsts institūcijām, ieviešot līdzsvarotu politiku, kas aizsargā Latvijas intereses un atbilst Eiropas Savienības prasībām.
Likums paredz būtisku valsts robežkontroles stiprināšanu, ieviešot trešo valstu pilsoņu skrīningu pie ārējām robežām un atgriešanas robežprocedūru atbilstoši jaunajam Eiropas Savienības migrācijas regulējumam. Likumā noteikta arī plašāka biometrisko datu izmantošana un informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības datubāzēm, kas uzlabos personu identifikāciju un palīdzēs efektīvāk novērst drošības riskus.
Vienlaikus likumprojektā precizēta vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, ieviešot skaidrākus termiņus un procedūras, kā arī paplašinot atteikuma un anulēšanas pamatus gadījumos, kad konstatēts sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējums. Paredzēta arī stingrāka kontrole jau pirms ieceļošanas valstī, nosakot pienākumu sniegt informāciju par ieceļošanas mērķi un uzturēšanās apstākļiem.
Likumā nostiprināta arī integrācijas prasību sistēma, tostarp agrīnās integrācijas programmā noteiktās prasības un valsts valodas zināšanas. Papildus stiprināta uzraudzība pār trešo valstu pilsoņu nodarbinātību un studijām, lai mazinātu fiktīvas nodarbinātības un studiju riskus, kā arī paaugstināta atbildība darba devējiem un izglītības iestādēm.
Būtiskākās likuma normas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
