Parlamentārās izmeklēšanas komisija par problēmām imigrācijas regulējumā pieņem gala ziņojumu.
Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā trešdien, 20. maijā, pieņēma komisijas gala ziņojumu, ko virzīs izskatīšanai Saeimas sēdē.
“Komisija īsā laikā paveikusi apjomīgu darbu – uzklausījusi iesaistītās institūcijas, analizējusi normatīvo regulējumu un identificējusi būtiskākos riskus migrācijas kontroles jomā. Vienlaikus panākta vienošanās, ka esošās problēmas jārisina nekavējoties, jo stingra imigrācijas politika ir nacionālās drošības jautājums,” norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava.
Īpaša uzmanība komisijas darbā tika pievērsta trešo valstu pilsoņu ieceļošanai un uzturēšanās kontrolei Latvijā, studentu statusam un tā izmantošanai imigrācijas prasību apiešanai, nodarbinātībai, kā arī valsts institūciju kapacitātei pieaugošas migrācijas apstākļos. Komisija ir sagatavojusi vairāk nekā simts rekomendāciju par nepieciešamajām izmaiņām likumos un izpildinstitūciju darbībā.
Komisija tostarp secinājusi, ka:
• Ilggadējā “atvērto durvju” politika ir radījusi sociālu spriedzi vairākās Eiropas valstīs, kurās ir liels ieceļotāju īpatsvars no valstīm ar izteikti atšķirīgu kultūru un vērtībām.
• Studentu statuss nereti tiek izmantots formāli uzturēšanās atļaujas saņemšanai, kamēr patiesais personas mērķis Latvijā ir nodarbinātība. Tāpēc ir piedāvāts atteikties no labās prakses augstskolu principa, nosakot vienotus un stingrus atbildības nosacījumus visām augstskolām, kuras vēlas saņemt tiesības uzaicināt ārzemniekus.
• Pastāv riski arī kurjerdienestu platformās. Ziņojumā norādīts uz gadījumiem, kad “Bolt” un “Wolt” lietotnēs iespējama citas personas identitātes izmantošana, profilu iznomāšana un nodarbinātība personām, kurām nav tiesiska pamata uzturēties Latvijā. Tāpat secināts, ka platformu darbības modelis apgrūtina pilnvērtīgu nodokļu, darba tiesību un valsts valodas prasību kontroli.
• Ir nepieciešamība noteikt kvotas kopējam trešo valstu pilsoņu skaitam, kuri var saņemt uzturēšanās atļaujas vai ilgtermiņa vīzas. Komisija norāda, ka atbildīgo dienestu kapacitātes robežas pie līdzšinējā imigrācijas apjoma jau ir sasniegtas, tāpēc vienlaikus jāvērtē gan institūciju kapacitātes palielināšana, gan imigrācijas plūsmas samazināšanas mehānismi.
