Ministru prezidente Evika Siliņa atzinusi, ka partijas «Progresīvie» izstāšanās no koalīcijas var novest pie valdības darba tehniskā režīmā. Politiskā krīze saasinājās pēc aizsardzības ministra Andra Sprūda demisijas dronu incidentu fonā Latgalē.
Ministru prezidente Evika Siliņa paziņoja, ka, ja partija «Progresīvie» izstāsies no valdības koalīcijas, Latvija var pāriet uz tehniskās valdības formātu.
To valdības vadītāja sacīja intervijā TV3 raidījumam «900 sekundes», komentējot situāciju pēc aizsardzības ministra Andra Sprūda negaidītās demisijas.
Siliņa atzina, ka sarunas ar «Progresīvajiem» faktiski ir izjukušas.
Pēc Ministru prezidentes teiktā, partijas pārstāvji neieradās svētdienas tikšanās reizē, tādēļ viņa nevarēja ar viņiem apspriest iespējamo kandidātu aizsardzības ministra amatam.
«Es neko viņiem nepiedāvāju, jo es ar viņiem nemaz nevarēju to izrunāt,» sacīja Siliņa.
Viņa arī norādīja, ka pats Sprūds pēc demisijas paziņošanas ar viņu nav sazinājies.
Politiskā krīze saasinājās pēc vairākiem dronu incidentiem Latgalē, tostarp gadījumiem, kad bezpilota lidaparāti, kas ielidoja no Krievijas puses, nokrita Latvijas teritorijā.
Siliņa paziņoja, ka zaudējusi uzticību aizsardzības ministram un uzskata par nepieciešamu stiprināt nozares profesionālo vadību.
Aizsardzības ministra amatam premjere jau izvirzījusi pulkvedi Raivi Melni, kurš piekritis kandidēt. Tomēr Siliņa atzina, ka pašlaik nav pārliecināta, vai Saeimā būs pietiekams balsu skaits viņa apstiprināšanai.
Ja koalīcija sabruktu, valdība varētu turpināt darbu tehniskā režīmā — bez stabila parlamentārā vairākuma un ar ierobežotām politiskajām iespējām.
Siliņa pagaidām izvairās no sarunām ar opozīciju un uzsver, ka vispirms vēlas rast risinājumu koalīcijas ietvaros.
Pašlaik par vienīgo faktiski stabilo «Jaunās Vienotības» partneri saglabājas Zaļo un Zemnieku savienība.
Zaļo un Zemnieku savienība jau paziņojusi, ka situācija valsts aizsardzības jomā prasa «mierīgu un profesionālu pieeju». Pirmdien partijas pārstāvji plāno tikties ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu turpmākās rīcības iespējas.
Tikmēr Andris Sprūds savu demisiju skaidroja ar vēlmi uzņemties politisko atbildību un nepieļaut armijas iesaistīšanos politiskā konfliktā.
Vienlaikus turpinās Nacionālo bruņoto spēku rīcības pārbaude pēc dronu incidentiem, kā arī tiek apspriesta pretgaisa aizsardzības stiprināšana austrumu robežā.
Situācija ap Aizsardzības ministriju kļuvusi par vienu no nopietnākajām politiskajām krīzēm šīs koalīcijas darbības laikā.
