Ministru kabinets izskata iespēju daļēji atļaut termināļa darbību, kas saistīta ar sankcijām pakļautu biznesu. Lēmums var ietekmēt gan ekonomiku, gan drošības jautājumus.
Šodien Latvijas valdība slēgtā sēdē plāno apspriest, vai piemērot izņēmumu no sankciju režīma uzņēmumam «Riga fertilizer terminal» (RFT). Par to ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».
Uzņēmums jau pagājušā gada novembrī vērsās Finanšu izlūkošanas dienestā ar lūgumu atļaut atsākt darbību. Tas ir jau otrais šāds pieteikums. Dienests to ir izvērtējis, taču galīgais lēmums jāpieņem valdībai.
Galvenais nosacījums, ko piedāvā terminālis, ir tā dēvētā «firewall» ieviešana. Runa ir par pilnīgu uzņēmuma vadības un peļņas nošķiršanu no sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Dmitrija Mazepina.
Tomēr Valsts drošības dienests brīdina, ka pat formāla nošķiršana var nenovērst ietekmi neoficiālā ceļā — caur uzticības personām vai saistītām kompānijām.
Pēc «de facto» datiem jaunajā RFT pieteikumā solīts nestrādāt ar Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes mēslojumu. Tomēr nav skaidrs, no kurienes un kādos apjomos kravas tiks piegādātas.
Latvijā līdz šim šādi mehānismi nav piemēroti. Kā retu piemēru min Lietuvu, kur uzņēmumā «Lifosa», kas pakļauts sankcijām, valsts iecēla pagaidu administratoru.
Uzņēmums komentārā norāda uz ekonomiskajiem ieguvumiem: iespējamu 150 darbavietu atjaunošanu, maksājumiem Rīgas brīvostai un «Latvijas dzelzceļam», kā arī ieguldījumu vairāk nekā piecu miljonu eiro apmērā gadā. RFT arī norāda, ka varētu nodrošināt lauksaimniekus ar mēslojumu ātrāk un ar zemākām loģistikas izmaksām.
Vienlaikus nozarē izskan arī brīdinājumi. Graudu kooperatīva «VAKS» priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver, ka ekonomiskie ieguvumi nedrīkst būt svarīgāki par drošības riskiem.
Jautājums par sankciju izņēmumu jau tika izskatīts pagājušā gada augustā, taču toreiz valdība ideju neatbalstīja, neskatoties uz dažu ministru atbalstu termināļa darbības atsākšanai.
Pēc «Firmas.lv» datiem RFT patiesais labuma guvējs joprojām ir Dmitrijs Mazepins, kurš kontrolē 51 % uzņēmuma caur Kiprā reģistrētu uzņēmumu.
Iepriekš Finanšu izlūkošanas dienests jau pieņēmis lēmumus par ar termināli saistītajām kravām — piemēram, atļāvis mēslojuma atsaldēšanu un pārdošanu vides risku dēļ. Iegūtie līdzekļi tika iesaldēti Latvijas bankās.
Sankcijas pret ar Mazepinu saistītajiem aktīviem ir spēkā kopš 2022. gada marta — pēc Krievijas pilna mēroga kara pret Ukrainu sākuma. Tieši šo sankciju dēļ termināļa darbība tika apturēta.
Valdības diskusijas iznākums parādīs, vai Latvija ir gatava meklēt kompromisu starp sankciju politiku un ekonomiskajām interesēm.
