Novērtēsim to, kas mums ir - mūsu brīvību, mūsu valsti un mūsu valodu, šodien svinīgajā Saeimas sēdē, kas veltīta Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas 35. gadadienai, aicināja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS).
Viņa atzīmēja, ka 1990. gada 4. maijs ir mirklis, kas neatgriezeniski mainīja Latvijas vēsturi - 138 "jā", kas atbalsojās Augstākās padomes sēžu zālē, Vecrīgas ielās, katrā latvietī mājās un pasaulē.
Mieriņa norādīja, ka Latvijas jaunāko laiku vēsture sākās vietā, kur vairums būtu nobijušies, un tā sākās ar ticību brīvībai, kas pārauga drosmīgā rīcībā. Latvijas valsts vienmēr sākusies ar drosmīgiem cilvēkiem - tādiem, kam neviens darbs nav bijis par grūtu un kas spējuši dot vairāk nekā ņemt pretī.
Laiks pēc 4. maija deklarācijas pieņemšanas bija trauksmains, klāstīja Mieriņa. Jau tajā pašā dienā sākās pieprasījumi atcelt pieņemto deklarāciju, rīkoti streiki un sarunas par tās leģitimitāti, kas ilga vairāk nekā gadu. Mieriņa uzsvēra, ka grūti aptverams, bet ar visaugstāko cieņu novērtējams ir tas, cik ilgi Augstākās padomes deputātiem bijis jāstāv par savu "jā" vārdu Latvijas neatkarībai, atkal un atkal apstiprinot, ka Latvijai ir jābūt brīvai un demokrātiskai valstij.
Pēc politiķes paustā, ir zināms, cik grūti tapusi Latvijas valsts un cik daudz drosmes un spēka bijis vajadzīgs, lai atgūtu neatkarību. Tāpēc viņa uzsvēra, ka vēlas runāt par to, kas noticis pēc 4. maija - par valsti, kurā sabiedrība dzīvo šodien, par cilvēkiem, kuri ir līdzās, un par to, vai katrs var godīgi sev teikt, ka Latvijas labā darījis visu pēc labākās sirdsapziņas.
Mieriņa arī norādīja, ka tieši šobrīd mums nepieciešama valstisko, cilvēcisko un arī savu kopīgo vērtību apzināšanās.
Politiķe atzīmēja, ka Latvijā līdzās dzīvo daudzi drosmīgi cilvēki - zemnieki un lauksaimnieki, kas rūpējas par mūsu zemi, skolotāji, kas rūpējas par jaunās paaudzes izglītošanu, mediķi, kas nodrošina veselības aprūpi, iekšlietu struktūru darbinieki, kas ik dienu rūpējas par drošību un kārtības uzturēšanu. Viņa pieminēja arī jauniešus, kas brīvprātīgi piesakās valsts aizsardzības dienestā, un jauniešus, kuri šodien ieradušies Saeimas zālē un veidos Latvijas nākotni, līdzcilvēkus, kas aizvien rod jaunus veidus, kā palīdzēt un atbalstīt Ukrainu, kā arī bruņotos spēkus, kas pašaizliedzīgi ikdienā stāv Latvijas sardzē, stiprinot valsts drošību.
Tomēr politiskajās arēnās drosmes nozīme šķiet pārprasta, pauda Mieriņa, norādot, ka starptautiskajā politikā Latviju pārstāvam pārliecinoši, taču, pieņemot lēmumus tepat mājās, bieži maldāmies nesaskaņās un neapzināmies sava pienākuma nozīmi mūsu tautas priekšā. Pēc Mieriņas domām, drosmīgi klaigāt nav tas pats, kas pieņemt drosmīgus lēmumus, proti, bieži tiek piesaukta drosme, bet tai neseko ne vēlme, ne nepieciešamā rīcība uzņemties atbildību par sekām gan politiskā, gan valstiskā līmenī.
Viņa pauda, ka arī vēlēšanu tuvums daudziem apdullinājis un aizmiglojis prātu. Popularitāte un sava tēla spodrināšana laikā, kad sabiedrību sagaida aizvien jauni izaicinājumi un globāli draudi, nav drosme. Vēlēšanu tuvums nedrīkst kļūt par attaisnojumu nepārdomātiem lēmumiem, kuru sekas būs jāizjūt sabiedrībai. Mieriņa uzsvēra, ka ir jāpieliek visas pūles, lai parūpētos par pamatlietām, kuras pieprasa Latvijas tauta.
Viņas ieskatā, esam aizmirsuši, kā tas ir ilgstoši pastāvēt par saviem lēmumiem un nenogurstoši apliecināt savu izvēļu nozīmīgumu. Viņa norādīja, ka neapšaubāmi dzīvojam laikā, kad aktualitātes mainās pa stundām, ne dienām, taču, neraugoties uz straujo tempu, kādā virzāmies, pieņemtie lēmumi nedrīkst būt sasteigti un nepārdomāti, lai tikai nenokavētu "pareizo brīdi" un iegūtu mirkli atzinības.
Tāpat politiķe atzina, ka nemitīgi tiek nodalīta sabiedrība no politikas veidotājiem, lai gan sabiedrību veido visi - katrs ar savu darbu, lielu vai mazu, un katrs ir daļa no tā, kāda Latvija ir šodien un kāda tā būs rīt.
Uzrunā Mieriņa arī norādīja, ka aizņemtībā un nemitīgi tiecoties pēc izcilības, esam aizmirsuši to, kā būt vienkāršiem. Esam zaudējuši prasmi novērtēt vienkāršību un ikdienišķas lietas. Reizē esam aizmirsuši, kas patiesībā ir patriotisms. Tie nav skaļi vārdi vai svētku dienas, bet gan cieņa pret savu tautu, ikdienišķas rūpes par savu vidi un cilvēkiem. "Patriotisms slēpjas sakoptā dārzā, izkoptā valodā, godprātīgi paveiktā darbā, bērnos, kuri audzināti ar cieņu uz savu zemi un vēsturi."
Mieriņa arī sacīja, ka, ja mēs patiesi spētu novērtēt vienkāršās lietas, mēs dzīvotu daudz saliedētāk un cilvēcības mūsos būtu daudz vairāk, padarot sabiedrību stiprāku un noturīgāku.
Pēc viņas teiktā, cieņa pret darbu rodas, to darot, un cieņa pret cilvēku sākas ar spēju pamanīt vērtību ikkatrā no mums. Nav svarīgi kāda darba darītāji mēs esam, jo katra profesija ir no svara - strādnieki Latvijas lauku un mežu saimniecībās, pastnieki, frizieri, elektriķi un šoferi, uzņēmēji, skolēni un studenti.
Tomēr, konflikti un vardarbība, kas pārņēmusi daļu pasaules, turpina notrulināt mūsu apziņu un mūsu spēju būt līdzcietīgiem, atzīmēja politiķe. Pašiem negribot, mēs turpinām vairot naidu un konfliktus arī savā sabiedrībā. Bieži ar vārdiem, attieksmi un vienaldzību. Mēs kļūstam neiecietīgi pret atšķirīgo, ātrāk nosodām un retāk cenšamies saprast. Mums šķiet, ka drīkstam draudēt politiķiem, drīkstam verbāli aizskart citus un attaisnot to ar dusmām vai neapmierinātību. Šāda rīcība tikai padziļina plaisas sabiedrībā un vājina savstarpējo uzticēšanos. Tā dod iespēju autoritatīviem režīmiem ārpusē ietekmēt mūs vairāk, nekā domājam.
Mieriņa norādīja, ka šis ir vēlēšanu gads un, ka esam bijuši liecinieki tam, cik viegli var iedragāt vai zaudēt valsts demokrātisko virzību, ja sabiedrība kļūst vienaldzīga un sašķelta. Tam piemērs ir valstis, kas zaudējušas cīņā ar agresorvalsts ietekmi vēlēšanās, kas nozīmē valstu tuvināšanos ar austrumu kaimiņiem. Piemērs ir arī Moldova un Ungārija, kuru iedzīvotāji par spīti agresorvalsts centieniem izvēlējās pragmatisku un skaidru valsts virzību uz eiropeiskām un demokrātiskām vērtībām.
Viņa aicināja mudināt katru, kas ir tuvs, doties uz vēlēšanām, jo vēlēšanas ir ne tikai katra pilsoņa iespēja paust savu gribu, bet arī veids, kā nosargāt savu valsti.
Mieriņa pauda, ka brīvība nekad nav bijusi pašsaprotama, un latvieši pārāk labi zinot, cik dārga ir brīvības cena un cik smaga ir okupācijas nasta. Tāpēc mūsu pienākums ir stingri stāvēt par patiesību, taisnīgumu un tautas tiesībām pašai lemt savu likteni. Krievija ir un paliek drauds Eiropas drošībai, demokrātijai un mieram. Taču brīva tauta vienmēr būs stiprāka par jebkuru tirāniju. "Mums ir jāturpina visiem spēkiem atbalstīt Ukrainu un būt plecu pie pleca līdz dienai, kad Ukraina tiks atbrīvota no Krievijas iebrucējiem."
Kā sacīja Saeimas priekšsēdētāja, vēsture nekad neatkārtojas pilnīgi vienādi. Tomēr mazai tautai, kas vēlas savas valsts pastāvēšanu, izšķiroši ir būt vienotai. Ir jārod veids, kā apvienot visus pilsoņus, kuri ciena sevi un savu valsti, neraugoties uz uzskatu atšķirību. Kopīga izpratne par valsts nozīmi var spēt saliedēt pat visdažādāko uzskatu cilvēkus vienota mērķa vārdā - savas valsts vārdā.
Mieriņa uzsvēra, ka mēs sākamies tur, kur ir zeme, kur ir darbs, kur ir mājas, kur jūtamies piederīgi, kur ir brīvība. Un mūsu valsts ceļš ir brīvība un demokrātija. Brīvība ir mūsu ceļš mājās. "Mēs sākamies ar Latviju. Latvija ir cilvēki. Tie esam mēs. Tā ir mūsu katra pieredze izdzīvot brīvību."
Tāpēc Saeimas priekšsēdētāja aicināja novērtēt to, kas mums ir - mūsu brīvību, mūsu valsti un mūsu valodu. Jo ikdienas steigā mēdzam piemirst mūsu vērtības. "Atcerēsimies arī pateikt viens otram paldies par to, ka mēs, latvieši, viens otram esam. Ka mums visiem kopā ir sava zeme Latvija, ko mēs ar lepnumu varam saukt par savām mājām."
