Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušana Madonas novadā atbilst Satversmei, nolēmusi Satversmes tiesa (ST).
Kā aģentūrai LETA norādīja ST, no lietas materiāliem izriet, ka Varakļānu jautājums netika izlemts nejauši, bez apsvērumiem. To apsprieda reformas gaitā, Saeimas komisijās un debatēs, tostarp vērtējot arī Varakļānu saikni ar Latgales vēsturisko zemi.
ST secināja, ka Saeima šajā lietā nav rīkojusies patvaļīgi. Vēsturiskā piederība tika apsvērta, vietējās kopienas intereses tika vērtētas, demokrātiskās līdzdalības tiesības tika ievērotas.
Tiesa skaidroja, ka novadu robežas organizē pārvaldi, bet tās nepārraksta cilvēku piederību. Varakļāni administratīvi var būt Madonas novadā, nezaudējot savu saikni ar Latgali.
ST norādīja, ka administratīvi teritoriālā reforma nav domāta, lai pārrakstītu identitāti. Varakļānu piederība Latgales vēsturiskajai zemei pati par sevi netiek mainīta tikai tādēļ, ka administratīvi Varakļāni iekļauti Madonas novadā. Cilvēka, kopienas un vietas kultūrvēsturiskā piederība nepazūd ar likuma pielikumu.
ST skaidroja, ka Latviešu vēsturisko zemju likums neprasa, lai novadu robežas mehāniski sakristu ar vēsturisko zemju robežām. Tas prasa, lai likumdevējs šo piederību apzinātos un ņemtu vērā. Šajā lietā ST secināja, ka tas ir darīts. Vēsturiskā zeme ir kultūrtelpa, atmiņa un piederība, nevis automātiska karte administratīvajai reformai.
Jau ziņots, ka lieta tika ierosināta pērn janvārī pēc 20 Saeimas deputātu pieteikuma.
Deputāti uzskata, ka apstrīdētās normas netika pieņemtas atbilstoši labas likumdošanas principam un likumdevējs nav ņēmis vērā Latviešu vēsturisko zemju likumā noteikto.
Iesniegumā minēts, ka apstrīdētās normas esot pretrunā ar šo likumu, jo paredz Latgales vēsturiskajai zemei piederīgā Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas gandrīz pilnībā ietilpst Vidzemes vēsturiskajā zemē.
Deputātu ieskatā likumdevējs rīkojies patvaļīgi, neņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas kritērijus, un nav pienācīgi izsvēris vietējās kopienas intereses, proti, konkrētā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocības un trūkumus.
Jau ziņots, ka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 2024. gadā izsludināja Saeimā pieņemtos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.
Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Valsts prezidents akcentē, ka likuma grozījumi bija nepieciešami, lai pabeigtu darbu pie jautājuma par Varakļānu novada administratīvo teritoriju.
ST 2021. gada 28. maijā pasludināja spriedumu, kurā tā atzina, ka Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma normas par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu jaunveidojamā Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei. Rinkēvičs uzskata, ka tādējādi likumdevējs nedrīkstēja kavēties ar grozījumu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā pieņemšanu, un "grozījumi bija izsludināmi".
