Nodokļu ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī atpaliek no plāna 0 56

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2.pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%.

Vienlaikus, nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro apmērā bija pērnā gada līmenī.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem IIN atmaksas šā gada pirmajā ceturksnī bija 146,3 miljoni eiro, kas ir mazāk nekā 2025. gada atbilstošajā periodā, bet augstākas nekā plānots. Tādēļ IIN ieņēmumi iekasēti 91,4% apmērā no periodā plānotā, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) saņemtas 99,4% no plānotā šā gada pirmajā ceturksnī. Atbilstoši VID datiem darba samaksas fonds, par kuru samaksāti nodokļi, trijos mēnešos pieauga par 4,7%, ko ietekmēja minimālās algas celšana no 740 līdz 780 eiro ar šā gada 1. janvāri.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi šā pirmajā ceturksnī samazinājās par 24,5 miljoniem eiro jeb 13,8%. Tas skaidrojams ar nodokļu likumdošanas izmaiņām un nodokļu maksātāju uzvedību 2024. gada nogalē, kad tika veikta lielāka peļņas apjoma sadale, uzņēmumiem izmaksājot dividendes fiziskām personām, jo no 2025. gada ienākumu pārsniegumam virs 200 000 euro tiek piemērota IIN papildlikme 3% apmērā. Vienlaikus UIN šā gada pirmā ceturkšņa ieņēmumu plāns pārsniegts par 30,4%, pērnā gada decembrī saglabājoties augstam dividenžu sadales apmēram.

Savukārt patēriņa nodokļu ieņēmumi bija lielāki nekā pirmajā ceturksnī pērn. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi 981,2 miljonu eiro apmērā pieauga par 67,8 miljoniem eiro jeb 7,4% salīdzinājumā ar trijiem mēnešiem pirms gada, perioda plānam izpildoties par 100,8%. Atbilstoši VID datiem PVN iemaksas šā gada pirmajā ceturksnī augušas par 6,1%, kamēr atmaksas par 3,3%. Tirdzniecības nozares kā lielākā PVN iemaksu veicējs notur iemaksu kāpumu, tāpat lielākas iemaksas veiktas energoapgādes un pakalpojumu nozarēs.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada trijos mēnešos pieauga par 26,9 miljoniem eiro jeb 9,4% nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī, sasniedzot 312,7 miljonus eiro. Akcīzes nodokļa ieņēmumu perioda plāns izpildīts 98% apmērā. Lielākais kāpums vērojams ieņēmumos par naftas produktiem, bet ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem bijuši mazāki nekā pērn. Gan degvielai, gan tabakai likmes tika palielinātas no šā gada 1. janvāra, savukārt alkoholiskajiem dzērieniem no 1. marta.

Reaģējot uz Irānas un Tuvo Austrumu konfliktu, tika ieviests jauns pagaidu pasākums no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam - samazināta akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai un marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā. FM vērtējumā, ar 1. aprīli samazinātās akcīzes nodokļa likmes ietekme tiks kompensēta ar PVN ieņēmumiem, ko ietekmē degvielas cenu kāpums. Atbilstoši VID datiem 2025. gada decembrī un šā gada divos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pirms gada, patēriņam nodots par 8,8% vairāk naftas produktu, no tiem dīzeļdegviela par 8,0% vairāk, bet benzīns par 12,8% vairāk. Turpretī patēriņam nodotais cigarešu un alkoholisko dzērienu apjoms trijos mēnešos samazinājies attiecīgi par 14,7% un 4,7%.

Kopumā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bija 4,8 miljardi eiro un pieauga par 731,9 miljoniem eiro jeb 18,1% salīdzinājumā ar trijiem mēnešiem pērn. Par 492 miljoniem eiro lielāki bijuši ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības – pamatā šā gada februārī no Eiropas Komisijas tika saņemti maksājumi ES fondu 2021-2027 plānošanas perioda ietvaros. Tieši šie maksājumi noteica pārpalikumu kopbudžetā, kas atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī bija 6,5 miljoni eiro, iepretim 521,2 miljonu eiro deficītam trijos mēnešos pirms gada.

Kopbudžeta izdevumi 2026. gada trijos mēnešos sasniedza 4,8 miljardus eiro, kas ir par 204,2 miljoniem eiro jeb 4,5% augstāki nekā pirmajā ceturksnī gadu iepriekš. Izdevumu pieaugums pamatā saistāms ar izdevumu kāpumu valsts pamatbudžetā par 112,3 miljoniem eiro jeb 3,8%.Tostarp valsts pamatbudžeta kapitālie izdevumi (neieskaitot transfertus pašvaldībām) bija par 162 miljoniem eiro jeb 65,3% lielāki, kopā veidojot 410 miljonus eiro.

Lielākais izdevumu kāpums vērojams aizsardzības resorā, kur kapitālie izdevumi bija par 174,8 miljoniem eiro lielāki pamatā transportlīdzekļu iegādei saskaņā ar šā gada janvārī un februārī Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa līguma ietvaros veiktajiem maksājumiem kājnieku kaujas mašīnu iegādei. Lielāki nekā pērn pirmajā ceturksnī bijuši arī satiksmes resora kapitālie izdevumi, kur Kohēzijas fonda finansētā dzelzceļa infrastruktūras projekta ietvaros par 17,6 miljoniem eiro vairāk tērēts bezemisiju (bateriju) vilcienu iegādei un ekspluatācijas uzsākšanai. Savukārt tieslietu resorā kapitālie izdevumi bija mazāki par 17,3 miljoniem eiro dēļ pērn janvārī veiktā maksājuma Liepājas cietuma būvniecībai.