Valsts aizdevuma nepiešķiršana nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" būtu Latvijas kultūras un mākslas sektora mobilitātes, atpazīstamības un konkurētspējas graušana, kā arī drastisks lēmums kultūras sektora eksporta un redzamības mazināšanā, uzskata atsevišķu kultūras institūciju vadītāji.
Atklātā vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), satiksmes ministram Atim Švinkam (P) un "Jaunās vienotības" (JV), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Apvienotā saraksta, Nacionālās apvienības un "Progresīvo" Saeimas frakciju priekšsēdētājiem, kultūras nozares pārstāvji atbalsta palīdzības sniegšanu "airBaltic" energoresursu krīzes apstākļos.
Vēstulē skaidrots, ka pastāv pieprasījums pēc kvalitatīviem profesionālās mākslas produktiem dažādās mākslas disciplīnās un kultūras formātos. Kultūras nozares pārstāvji akcentē, ka kultūras aktivitātes Latvijā un to atbalsts tiek prioritizēts kā būtiska nācijas pastāvēšanas, ekonomikas un identitātes daļa.
Vēstules autori atsaucas uz Eiropas Savienības un UNESCO pētījumu, norādot, ka aptuveni 40% globālā tūrisma veido kultūrtūrisms. Kultūras institūciju vadītāji atzīst, ka piesaistītā Eiropas kultūras lietotāju interese kļūst arvien lielāka. Viņi uzsver, ka Latvijas māksliniekus aicina strādāt ārpus valsts, savukārt mākslinieki no Eiropas ir gatavi strādāt Latvijā un regulāri to arī dara.
"Divpusēja sadarbība, zīmolvedības veicināšana un kultūras izcilību atbalstīšana ir būtiski faktori, kas nodrošina mūsu radošo industriju veiksmi un augsto kultūras patēriņa līmeni sabiedrībā," pausts vēstulē.
Kultūras institūciju vadītāju ieskatā lielā mērā par kultūras starptautisko atpazīstamību var pateikties arī "airBaltic". Viņuprāt, nav stratēģiski mazsvarīga aviokompānijas darbība un atrašanās Rīgā.
"Mūsuprāt, ir netaisnīgi izskatīt iespēju neatbalstīt valsts aizdevumu "airBaltic" darbības nodrošināšanai šajos ārkārtas apstākļos," norādīts vēstulē.
Kultūras nozares pārstāvji akcentē, ka "airBaltic" nav tikai funkcija, bet arī valsts reputācija un lepnums, tāpēc viņi aicina Saeimu un valdību pieņemt "atbildīgu un tālredzīgu" lēmumu, lai uzņēmums varētu turpināt savu darbību tādā pašā apjomā un funkcijās, kādas tās bijušas līdz šim.
Vēstuli pārskatījuši Dailes teātra valdes loceklis Juris Žagars, Latvijas Filmu servisa producentu asociācijas valdes loceklis Jānis Kalējs, Latvijas Kinoproducentu asociācijas valdes loceklis Gints Grūbe, SIA "Trickster Pictures" un SIA "Dream Well Studio" filmu producents Matīss Kaža, biedrības "Rīgas Starptautiskais kino festivāls" valdes locekle Liene Treimane un Latvijas Radio kora direktore Ilze Paidere-Staķe.
Jau rakstīts, ka koalīcijas partneri vienojušies turpināt darbu valdībā, pēc tikšanās ar koalīciju veidojošo politisko spēku pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidente Siliņa.
Siliņa ceturtdien uz sarunu bija aicinājusi pārstāvjus no JV, ZZS un partijas "Progresīvie". Premjere norādīja, ka šodien Saeimā ir jāatrisina jautājums par aizdevumu nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Paredzēts, ka pirms balsojuma Saeimā šo jautājumu pārrunās Saeimas frakcijas.
Tāpat Siliņa akcentēja, ka satiksmes ministram Švinkam būs jāstrādā, lai nodrošinātu, ka "airBaltic" ir rentabls uzņēmums. Pretējā gadījumā Švinkam būs jāuzņemas atbildība, uzsvēra premjere.
Tāpat Siliņa norādīja, ka Satiksmes ministrija ir jāreorganizē, jo "daudzi darbi ir iestrēguši" un nevirzās uz priekšu. Viņa reorganizāciju sagaida jau tuvākajā laikā.
Savukārt "Progresīvo" vadītājs Adris Šuvajevs pauda cerību, ka jautājumu par "airBaltic" aizdevumu varēs atrisināt pēc iespējas ātrāk.
Koalīcijas sarunās "Progresīvie" piesaukuši arī "kokrūpnieku skandālu", norādot, ka kādu nelikumību gadījumā atbildība būs jāuzņemas arī zemkopības ministram Armandam Krauzem (ZZS).
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Siliņas valdībā pārstāvēto partiju domstarpības ir samilzušas tik tālu, ka Siliņa trešdien pieļāva valdības krišanu, kam oficiāli pamatā būtu "Jaunās vienotības", "Progresīvo" un ZZS nespēja vienoties par atbalstu aviokompānijai "airBaltic".
Iepriekš ZZS Saeimas frakcijas deputāti uzstāja uz "trīs punktu piedāvājumu", tostarp Švinkas demisiju, lai ZZS parlamentārieši atbalstītu īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.
ZZS piedāvājums paredzēja, ka atbalsts aizdevuma piešķiršanai tiks nodrošināts, ja tiek iespējami skaidri piedāvāts plāns, kā "airBaltic" sasniegs rentabla uzņēmuma statusu, ja līdz Saeimas balsojumam par aizdevumu Švinka atkāpjas no satiksmes ministra amata, uzņemoties politisko atbildību par situācijas nekontrolēšanu, un ja Siliņa uzņemas politisko atbildību par plāna aviokompānijas rentabilitātes nodrošināšanai izpildi.
Savukārt "Progresīvie" uzsvēra, ka ZZS piedāvājumu negrasās apsvērt, bet JV koalīcijas partnerus aicināja uz sarunām, lai vienotos par turpmāko darbu.
