Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās, tāpēc valdībai šobrīd jāīsteno aktīvi pasākumi ieņēmumu stiprināšanai un izdevumu samazināšanai, aģentūrai LETA pauda Fiskālās disciplīnas padomē (FDP).
Padomē norāda, ka patlaban fiskālā situācija ir stabila, taču bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau patlaban jāīsteno aktīvi pasākumi ieņēmumu stiprināšanai un izdevumu samazināšanai, lai nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju.
Pērn Latvijas ekonomika atgriezusies pie mērenas izaugsmes, budžeta situācija bijusi labāka, nekā plānots, un Latvija joprojām saglabā investīciju līmeņa kredītreitingu un relatīvi mērenu parāda līmeni. Tomēr fiskālā politika turpmākajos gados būs jāīsteno sarežģītos apstākļos, jo pieaug ekonomiskie un fiskālie riski, pauž FDP.
Padomē arī atzīmē, ka bez politikas izmaiņām fiskālā telpa no 2028. gada var kļūt negatīva un 2029. gadā vēl vairāk pasliktināties - to ietekmēs pensiju sistēmas reversā viena procentpunkta pārnese no pirmā pensiju līmeņa uz otro līmeni, kā arī pieaugošie aizsardzības izdevumi, kas palielinās budžeta deficītu un valsts parādu.
FDP priekšsēdētājs Jānis Priede atzīmē, ka valsts fiskālais stāvoklis patlaban ir stabils, taču Irānas krīzes dēļ pasaules un arī Latvijas ekonomiskā un fiskālā situācija var pasliktināties un vidējā termiņā tā kļūs arvien izaicinošāka. Tādēļ savlaicīgi nepieciešami pārdomāti un ilgtspējīgi lēmumi, kas stiprina ieņēmumu bāzi un uzlabo publisko izdevumu efektivitāti.
Priede uzsver, ka budžeta izdevumu racionalizācija un samazināšana ir jāsāk patlaban, lai 2029. gadā nebūtu jāveic būtiska budžeta izdevumu konsolidācija, kas var apdraudēt ekonomikas izaugsmi.
Viņš norāda, ka ir arī nepieciešams būtiski uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, lai tās nekļūtu par būtisku fiskālo slogu.
Padomē norāda, ka atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm Latvijas valdības parāds turpinās pieaugt līdz apmēram 52-53% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir optimistiskāk, nekā iepriekšējās prognozes, kas veidotas vidēja termiņa budžetam 2025. gada rudenī. Pašreizējās prognozes balstītas uz pieņēmumiem par straujāku ekonomikas izaugsmi, taču tajās netiek ņemti vērā vairāki riski, tostarp energoresursu cenu kāpums un papildu izdevumi tādiem projektiem un nozarēm kā "Rail Baltica", "airBaltic", veselības aprūpe un izglītība.
Vienlaikus pie esošās parāda prognozes parāda apkalpošanas izmaksas plānotas 1,3% no IKP 2026. gadā, un tās pieaugs līdz 1,6% 2029.-2030. gadā - no 606 miljonu eiro 2026. gadā līdz 901 miljonam eiro 2030. gadā. Turklāt, ja Eiropas Centrālā banka kāpinās procentu likmes, Latvijai parāda apkalpošanas izmaksas arī pieaugs, uzsver padomē.
FDP atzīmē, ka pašreizējie 2026. gada inflācijas dati vēl neuzrāda jaunāko naftas cenu kāpuma ietekmi saistībā ar konflikta saasināšanos Tuvajos Austrumos. Reaģējot uz inflācijas risku, Saeima samazināja akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai. Vienlaikus padome brīdina, lai gan īstermiņā fiskālā ietekme var būt neitrāla, ilgākā termiņā pastāv risks pārkāpt Fiskālās disciplīnas likumu, ja ieņēmumu kritums, kas saistīts ar Saeimas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, netiks kompensēts ar citiem valdības pasākumiem.
Padomē vērš uzmanību, ka, pieaugot energoresursu cenu spiedienam, var rasties nepieciešamība pēc papildu atbalsta mājsaimniecībām apkures sezonā, tomēr tas vienlaikus rada arī papildu fiskālos izaicinājumus. Fiskālās disciplīnas padome uzsver, ka šādos apstākļos priekšroka sniedzama mērķētam atbalstam, nevis vispārējiem fiskālajiem pasākumiem, lai neveicinātu valsts parāda pieaugumu.
Tāpat FDP norāda, ka vidējā termiņā fiskālā situācija kļūst būtiski sarežģītāka - budžeta deficīts saglabājas augsts, aptuveni 3-5% no IKP, un tas pieaug galvenokārt aizsardzības izdevumu dēļ, kuriem no 2027. gada jābūt vismaz 5% no IKP. Lai tos finansētu, tiek izmantoti aizņēmumi, tostarp Eiropas Savienības SAFE instruments. Vienlaikus padome uzsver, ka ilgtermiņā nevar balstīties tikai uz parāda palielināšanu, tādēļ savlaicīgi ir jārod strukturāls un ilgtspējīgs risinājums.
Vienlaikus FDP atzīmē, ka fiskālā telpa strauji samazinās - ja 2027. gadā tā vēl būs pozitīva, tad no 2028. gada bez politikas izmaiņām tā kļūs negatīva un vēl vairāk pasliktināsies turpmākajos gados. Situāciju vēl vairāk sarežģī jau apstiprinātie pasākumi, piemēram, veselības aprūpē un izglītībā, kuriem nav nodrošināts finansējums, kas neatbilst labai budžeta plānošanas praksei.
Padomē īpaši uzsver fiskālos riskus, kas saistīti ar valsts kapitālsabiedrībām un lielajiem infrastruktūras projektiem. "airBaltic" turpina darboties ar zaudējumiem, uzņēmumam ir negatīvs pašu kapitāls, zems kredītreitings un ļoti augstas aizņemšanās izmaksas. Vienlaikus būtiskus izaicinājumus rada arī "Rail Baltica" projekta finansēšana - joprojām pastāv būtisks, vairāku miljardu eiro finansējuma iztrūkums, kamēr precīzs projekta izmaksu novērtējums nav pieejams. FDP norāda, ka nepieciešams pēc iespējas ātrāk precizēt projekta faktiskās izmaksas un izstrādāt fiskāli atbildīgu finansēšanas plānu.
FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.
