Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) sava paziņojumā noraida apgalvojumus, ka tirgotāji nav samazinājuši cenas atbilstoši jaunajai akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai.
Reaģējot uz ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) publiskajiem pārmetumiem, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija (LDTA) noraida apgalvojumus, ka tirgotāji nav samazinājuši cenas atbilstoši jaunajai akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai. Sīvās tirgus konkurences apstākļos akcīzes samazinājums cenās tika iestrādāts jau 1. aprīlī. Tas, ka patērētāji to vizuāli neizjūt uz staciju piloniem, ir izskaidrojams ar vienlaicīgu degvielas iepirkuma cenas kāpumu S&P Global aģentūras Platts kotācijās, kas šo nodokļa samazinājumu pilnībā "absorbēja".
Ministra LTV raidījumā "Rīta panorāma" paustais aicinājums ieviest virspeļņas nodokli, jo tirgotāji it kā nepamatoti uztur augstas cenas, neatbilst reālajai tirgus situācijai un matemātiskajiem faktiem. Ja 1. aprīlī nebūtu stājies spēkā akcīzes nodokļa samazinājums, dīzeļdegvielas cena uzpildes stacijās šobrīd būtu augstāka tieši par akcīzes samazinājuFma apmēru - nepilniem 9 centiem.
Platts rekordi pilnībā dzēš akcīzes samazinājuma efektu
Platts dīzeļdegvielas slēgšanas vērtību dinamika un mazumtirdzniecības cenu izmaiņas Latvijas DUS.
Kā uzskatāmi redzams grafikā, mazumtirdzniecības cenu pieaugums stacijās ar dažu dienu nobīdi precīzi atbilst cenu lēcienam Platts. Pēdējo nedēļu laikā globālie tirgi ir piedzīvojuši smagus satricinājumus:
• 2.aprīlī Platts dīzeļdegvielas slēgšanas vērtība piedzīvoja 15,1% pieaugumu pret iepriekšējo dienu.
• Pret 26. februāri šis pieaugums ir sasniedzis jau 111%.
• Ir sasniegta vēsturiski augstākā dīzeļdegvielas Platts cena.
Situācijā, kad iepirkuma cena Platts tik krasi svārstās un strauji pieaug, jebkāds valsts radīts nodokļu ietaupījums tiek nosegts ar reālajām produkta izmaksām starptautiskajā tirgū. Lai arī akcīzes likmes samazinājums tik dinamiskā situācijā bija īslaicīgi redzams DUS cenās, tas neapšaubāmi ir samazinājis degvielas cenas, par ko iespējams pārliecināties grafikā. Cenu dinamika degvielas uzpildes stacijās nav tirgotāju iegriba, bet gan neizbēgama reakcija uz globāliem procesiem.
Cenu regulēšana, nevis cīņa ar "virspeļņu"
LDTA izpilddirektore Ieva Ligere norāda, ka politiķu apgalvojumi par degvielas nozares "virspeļņu" ir klajā pretrunā ar degvielas cenas struktūru: "Aptuveni 93% no degvielas cenas veido tās Platts iepirkuma cena un valsts nodokļi. Tikai 7% ir tā daļa, ar kuru tirgotājs var operēt, nosedzot loģistiku, algas un staciju uzturēšanu. Tajā brīdī, kad Platts ir kāpums, tirgotājiem ir nepieciešami ievērojami lielāki apgrozāmie līdzekļi, lai par jauno, augsto cenu iepirktu nākamos degvielas apjomus un nodrošinātu nepārtrauktu piegādi valstij."
Degvielas nozare konceptuāli neatbalsta EM izstrādāto likumprojektu par solidaritātes maksājumu, ja faktiskā mazumtirdzniecības cena pārsniedz "orientējošo" cenu par 3%. Tā vietā, sekojot citu valstu piemēriem, lietderīgāk būtu skatīties citu nodokļu un nodevu samazināšanas virzienā, kas, pat pēc akcīzes nodokļa likmes samazināšanas, degvielas cenā joprojām sastāda 40% un salīdzinot pret 26.februāri ir par 0.032 EUR litrā lielāki, pie nemainīga degvielas apjoma nodrošinot par aptuveni 3 milj. EUR lielākus ieņēmumus valsts budžetā, kas būtu jāatgriež tautsaimniecībā.
"Šeit nav stāsts par virspeļņas nodokli, tā ir tīra un brīvā tirgus principiem neatbilstoša cenu regulēšana, kam nav ekonomiska pamatojuma. Tā ir politiska iniciatīva," uzsver I. Ligere.
