Valdībā otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto fiskāli neitrālo likumprojektu par akcīzes nodokļa samazināšanu dīzeļdegvielai par aptuveni 15%, lai mazinātu straujā degvielas cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību un iedzīvotājiem.
Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt degvielas cenu par apmēram 8,6 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Atbilstoši FM priekšlikumam akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai samazinās no 467 eiro līdz 396 eiro par 1000 litriem.
Tāpat valdība atbalstīja akcīzes nodokļa samazināšanu marķētajai dīzeļdegvielai lauksaimniekiem. Akcīzes nodokļa likme tiks samazināta no 70 eiro līdz 21 eiro par 1000 litriem.
Pēc FM aprēķiniem, tas varētu samazināt marķētās dīzeļdegvielas cenu par aptuveni 5,9 centiem litrā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Plānots, ka abos gadījumos - gan dīzeļdegvielai, gan marķētajai dīzeļdegvielai, ko izmanto lauksaimniecībā, samazinātā akcīzes nodokļa likme būs spēkā no 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam.
Prese konferencē pēc valdības sēdes finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) skaidroja, ka šobrīd, pateicoties degvielas cenas kāpumam, valsts nodokļu veidā gūst papildu ienākumus mēnesī 6,7 miljonu eiro apmērā.
Līdz ar to, pēc Ašeradena skaidrotā, valsts intervence degvielas tirgū uz trīs mēnešiem ir 20 miljonu eiro apmērā, un tā būs fiskāli neitrāla, jo to kompensēs papildu ieņēmumi. Arī akcīzes samazināšana marķētajai dīzeļdegvielai lauksaimniekiem, pēc Zemkopības ministrijas aprēķiniem, būšot fiskāli neitrāla.
Savukārt, runājot par iespējamu akcīzes nodokļa likmes samazināšanu arī benzīnam, Ašeradens sacīja, ka patlaban situācija ar benzīna cenu tiek uzmanīgi monitorēta un Ekonomikas ministrija reizi divās nedēļās par to informēs valdību.
"Ja situācija attīstīsies nevēlamā virzienā, tad tiks vērtēta arī benzīna akcīzes likme," teica Ašeradens. Viņš piebilda, ka par valdības pieņemtajiem lēmumiem jau ir informējis Lietuvas un Igaunijas finanšu ministrus, bet nākamnedēļ informēs pārējo Eiropas valstu finanšu ministrus, lai koordinētu savstarpējo rīcību.
Finanšu ministrs piebilda, ka, turpinoties degvielas cenu kāpumam, tiks vērtēti arī citi kompensējošie pasākumi, taču tiem Ašeradena ieskatā ir jābūt fiskāli neitrāliem.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) žurnālistiem atzina, ka tā kā situācija Tuvajos Austrumos joprojām mainās regulāri, valdībai varētu būt jādomā par risinājumiem saistībā ar degvielas cenu kāpumu ilgtermiņā. "Mums ir svarīgi nodrošināt stabilitāti tautsaimniecībā," uzsvēra Siliņa.
Premjere izcēla, ka situācija šobrīd ir atšķirīga nekā tad, kad sākās karš Ukrainā. Latvija esot izpildījusi mājasdarbus. "Mums šobrīd rezerves ir. Mēs esam pārmainījuši, transformējuši visu degvielas uzkrāšanas sistēmu. Mēs rezerves iepērkam paši. Viena liela daļa atrodas pilnīgā valsts īpašumā, nevis, kā tas bija kādreiz, pie uzņēmumiem, kur tikai mums deva garantijas, ka degviela tur ir," teica premjere.
FM norāda, ka pēc samazinājuma Latvijā akcīzes likme kļūs par zemāko Baltijas valstīs. Pašlaik zemākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai Baltijā ir Igaunijā - 428 eiro par 1000 litriem, kamēr Lietuvā tā ir 553,6 eiro.
Vienlaikus Baltijas valstis - Lietuva, Igaunija un Latvija - koordinē rīcību, lai mazinātu tirgus šoku un degvielas cenu ietekmi uz iedzīvotājiem. Igaunija sākotnēji bija plānojusi no 1. maija paaugstināt akcīzes nodokli degvielai, taču pašlaik no šī soļa plāno atteikties, savukārt Lietuva virzās uz līdzīgiem risinājumiem kā Latvija, informē FM.
Sagatavotais likumprojekts paredz pagaidu risinājumu ārkārtas situācijā, ko izraisījuši globāli naftas piegādes traucējumi. Kopš februāra beigām būtiski pieaugušas gan naftas, gan degvielas cenas - Latvijā dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cena pieaugusi par aptuveni 30%, sasniedzot apmēram divus eiro litrā.
FM norāda, ka degvielas cenu kāpums rada būtisku slogu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, kā arī ietekmē publiskā sektora darbību, tostarp neatliekamās medicīniskās palīdzības, drošības un aizsardzības dienestus. FM aprēķini liecina, ka bez iejaukšanās papildu izmaksas Latvijas ekonomikai varētu sasniegt aptuveni 50 miljonus eiro mēnesī.
Vienlaikus FM prognozē, ka akcīzes nodokļa samazināšanas fiskālā ietekme uz valsts budžetu varētu būt tuvu neitrālai, jo degvielas cenu kāpums palielina pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus.
