APVIENOTAIS SARAKSTS frakcijas vadītājs Edgars Tavars: “Šeit deg visas sarkanās trauksmes lampiņas."
- gada 22. marta TV3 raidījumā “Nekā personīga” tika demonstrēts sižets “Galvenajam valsts ierēdnim divus mēnešus Kariņa lidojumu lietā noklausītas telefonsarunas”.
Šajā sižetā bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norādīja, ka uz viņu no Ministru prezidenta biroja darbinieku puses tika izdarīts tiešs un mērķtiecīgs spiediens, lai viņš sagrozītu tiesību aizsardzības iestādei sniegto informāciju un uzņemtos personisko atbildību par bijušā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa izšķērdīgajiem lidojumiem čarterreisos, jo tas būtu «visu kopējās interesēs», un vienlaikus tika solīts vēlāk visu «sakārtot».
Bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis arī norādīja, ka bija sagatavojis informāciju Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ar minētās situācijas aprakstu, ka lēmumus par lidojumiem pieņēma pats Kariņš, par ko viņam bija saruna ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu, no kuras izrietēja, ka « [..] Siliņas kundzei nepatika tas, kas tur bija uzrakstīts, ka lēmumu ir pieņēmis Ministru prezidents. Man nācās atgādināt viņai to reizi, kad viņa pat izmantoja šo čarterreisu uz Briseli, jo pēdējo reizi viņa pati bija izmantojusi. [..] Tas viss beidzās ar to, ka pēc ilgstošas vēl sarakstes ar padomnieci vairākas reizes mainījās tas pats vēstules teksts, bet, liekas, vienpadsmitos vakarā pabeidzu to vēstuli, aizsūtīju. Jā, es atzīstos, pakļāvos spiedienam, es neierakstīju, ka lēmumu pieņēmis Ministru prezidents, bet tika ierakstīts, ka pieņēma Ministru prezidenta biroja amatpersona.»
Minētais rada nopietnas aizdomas par apzinātu izvairīšanos no juridiskās un politiskās atbildības slēpšanu, kā arī iespējamu tiesību aizsardzības iestāžu maldināšanu.
APVIENOTAIS SARAKSTS frakcijas vadītājs Edgars Tavars:
“Šeit deg visas sarkanās trauksmes lampiņas. Valsts augstākās amatpersonas, kas iespējams, iesaistītas melošanā, informācijas sagrozīšanā un slēpšanā ir draudīgs brīdinājums par patieso tiesiskuma un demokrātijas stāvokli mūsu valstī. Rodas jautājums, ko vēl ir sakārtojuši un pieseguši šādi augstākā līmeņa” lietu sakārtotāji”.”
Neskatoties uz to, ka šo situāciju vēl vērtēs tiesa, uzskatām, ka Latvijā kā tiesiskā valstī nav pieļaujama pat mazākā aizdomu ēna, ka, piesedzot negodīgas valsts politiskās amatpersonas, tiek izdarīts spiediens uz ierēdņiem, kuri vēlāk tiek saukti pie atbildības par iespējamiem politisko amatpersonu pārkāpumiem, tādējādi faktiski pārliekot atbildību uz ierēdniecību un graujot sabiedrības uzticēšanos valsts varai, kā arī ignorējot tiesiskuma principus.
Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS deputāti prasa Ministru prezidentei Evikai Siliņai sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem:
-
Vai bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska minētajā sižetā teiktais, ka esat pieprasījusi labot sarakstes dokumentus ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai tajos kā lēmuma pieņēmējs par čarterlidojumiem neparādītos bijušā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa vārds, atbilst patiesībai? Ja jā, kāda bija Jūsu motivācija to darīt, apzināti ietekmējot informācijas saturu un iespējami veicinot nepatiesas informācijas sniegšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam?
-
Vai Jūs devāt uzdevumu Ministru prezidenta biroja darbiniekiem panākt, lai tiek labota bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska sarakste ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai tajā kā lēmuma pieņēmējs par čarterlidojumiem neparādītos bijušā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa vārds? Lūdzam nosaukt konkrētās amatpersonas, kuras iesaistītas šajās darbībās.
-
Vai Jūs saskaņojāt minēto bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska saraksti ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju? Vai norādījāt konkrētus labojumus, kādi būtu jāveic šajā sarakstē? Ja jā, lūdzam precīzi uzskaitīt šos labojumus un to pamatojumu. Vai šie labojumi tika dokumentēti (piemēram, e-pastos, rezolūcijās vai citos rakstveida formātos), un vai esat gatava nodrošināt šo dokumentu publisku pieejamību, lai par savu iesaisti šajā situācijā kliedētu jebkādu aizdomu ēnu?
-
Kas pieņēma lēmumus par bijušā Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar čarterreisiem? Vai tas bija Arturs Krišjānis Kariņš? Vai Jūs pati piedalījāties šo lēmumu pieņemšanā? Ja piedalījāties, kādā tieši veidā un par ko Jūs lēmāt?
-
Kā Jūs vērtējat Ministru prezidenta biroja darbinieku iespējamo rīcību šajā situācijā - vai ir uzsākta iekšēja pārbaude vai disciplinārlieta, un kādi ir tās rezultāti?
-
Vai Jūs uzņematies politisko atbildību par Ministru prezidenta biroja darbībām šajā jautājumā, neatkarīgi no tiesas procesa rezultātiem?
-
Kāpēc Jūs pati izmantojāt čarterreisu uz Briseli? Kurš pieņēma lēmumu, ka Jūs izmantosiet čarterreisu lidojumam uz Briseli? Vai tas bija Jūsu personisks lēmums, un kā tas tika pamatots no lietderības un izmaksu viedokļa? Vai tika izvērtētas alternatīvas (piemēram, regulārie komercreisi), un, ja jā, kāpēc tās tika noraidītas?
-
Vai Jūs plānojat atmaksāt cenu starpību, kas veidojas starp lidojumu ar regulāro avioreisu un lidojumu ar čarterreisu uz Briseli? Ja nē, lūdzam sniegt juridisku un ētisku pamatojumu šādai rīcībai.
