Mākslīgā intelekta (MI) laikmetā nākotnes attīstību noteiks ne tikai tehnoloģiju progress, bet arī tas, kādas izvēles valstis izdarīs politikā, izglītībā un darba tirgus pārkārtošanā, šodien starptautiskajā forumā "Darba nākotne mākslīgā intelekta laikmetā" Hanzas peronā uzsvēra Latvijas amatpersonas.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sacīja, ka pasaule strauji mainās, taču ar vārdiem vien nepietiek, tādēļ nepieciešama skaidra rīcības vīzija jau tagad. Viņš sacīja, ka MI attīstība ir jāizmanto, lai stiprinātu cilvēku spējas, nevis tās aizvietotu, un ka priekšrocības būs tiem, kuri pratīs tehnoloģijas apvienot ar zinātkāri un izglītību.
Kā uzsvēra prezidents, MI pratība vairs nav izvēles jautājums, turklāt gandrīz ikviens jaunietis un students MI rīkus jau lieto ikdienā. Vienlaikus viņš novērojis, ka jaunieši arī apzinoties, ka MI var pieļaut kļūdas.
Rinkēvičs pauda, ka ikdienas mācīšanās procesā pašreizējā izglītība gatavo absolventus "vakardienas ekonomikai", piebilstot, ka nākotnē cilvēkiem, iespējams, jābūt gataviem vairāk nekā vienai karjerai.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvija, neraugoties uz valsts nelielo izmēru, var ieņemt nozīmīgu vietu Eiropas MI attīstībā, jo tā jau kļuvusi par vienu no digitāli attīstītākajām sabiedrībām Eiropā.
Savukārt Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) forumā akcentēja, ka digitālajā laikmetā tieši valsts izmērs var būt priekšrocība, jo mazākas valstis spējot ātrāk pieņemt lēmumus un elastīgāk pielāgoties pārmaiņām.
Kā pozitīvus piemērus MI attīstībā amatpersonas minēja valodu tehnoloģiju uzņēmumu "Tilde", kas pielāgojis lielo valodas modeli "TildeOpen" tulkošanai un integrējis to mašīntulkošanas platformā, kas nodrošina tulkojumus 34 Eiropas valodās. Vienlaikus politiķi kā būtisku notikumu MI attīstībā minēja Mākslīgā intelekta centra izveidi, kura mērķis ir veicināt valsts konkurētspēju, virzot uzticamas un drošas MI inovācijas nozarēs, attīstot publiskā, privātā un zinātņu sektora partnerības un atbalstot MI tehnoloģiju komercializāciju un atbildīgu pielietošanu.
Siliņa sacīja, ka Latvija jau patlaban ir starp digitāli attīstītākajām Eiropas valstīm - iedzīvotāji plaši izmanto digitālos pakalpojumus, bet uzņēmumu reģistrācija tiešsaistē aizņem vien pāris minūtes.
Vienlaikus Siliņa norādīja, ka MI jau ietekmē ekonomiku, sabiedriskos pakalpojumus, drošību un konkurētspēju, taču tehnoloģijas nevar aizstāt cilvēka spriestspēju un ētisko atbildību.
Premjere arī pauda, ka valsts atbildība ir palīdzēt cilvēkiem pāriet no izzūdošām profesijām uz jaunām nodarbinātības iespējām, ieguldot izglītībā un mūžizglītībā. Viņa piebilda, ka nākotnes prasmes neaprobežojas tikai ar tehniskām zināšanām, bet ietver arī kritisko domāšanu, ētisko argumentāciju, radošumu un sadarbības spējas.
Viņa uzsvēra, ka būtiskākais jautājums izglītībā vairs nav, vai MI tiks izmantots, bet gan - kā to darīt atbildīgi.
Kā vēstīts, Rīgā šodien visas dienas garumā notiek starptautisks forums, kurā diskutē par darba nākotni mākslīgā intelekta laikmetā, aģentūru LETA informēja konsultāciju uzņēmumā "ERDA".
Forumā "Future of Work in the Age of AI" pulcējas vairāk nekā 700 dalībnieku. Pasākumā diskutē par to, kā mākslīgais intelekts pārveido darba tirgu un kā Eiropai sagatavot cilvēkus jaunajai ekonomikai.
Diskusijās galvenā uzmanība būs pievērsta prasmju attīstībai mākslīgā intelekta laikmetā un valstu stratēģijām šajā jomā. Analizēs mākslīgā intelekta lomu ekonomikas izaugsmē un cilvēkkapitāla attīstībā, kā arī izglītības un mūžizglītības nākotni. Atsevišķi apspriedīs, kā padarīt darba tirgu iekļaujošāku.
Tāpat forumā apskatīs mākslīgā intelekta radītās inovācijas tādās nozarēs kā veselības aprūpe, pētniecība un aizsardzība, kā arī jaunus sadarbības modeļus starp uzņēmējdarbību, izglītības sektoru un valsts institūcijām. Programmā paredzēti arī praktiski piemēri.
Forumu organizē "Future of Work Institute" Rīgā un "ERDA", to atbalsta Nodarbinātības valsts aģentūra un "Google".
