Latvija varētu pievienoties Ukrainas civilās aizsardzības patvertņu koalīcijai, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais informatīvais ziņojums.
ĀM norāda, ka kopš 2022. gada, kad Krievija sāka pilna mēroga agresijas karu pret Ukrainu, valstī tiek iznīcināti vai smagi bojāti tūkstošiem infrastruktūras objektu. Raķešu un dronu triecieni vērsti arī pret civilajiem objektiem - dzīvojamām ēkām, izglītības iestādēm, slimnīcām un kritiskajiem pakalpojumiem.
ĀM akcentē, ka šie uzbrukumi rada pastāvīgus draudus iedzīvotājiem un būtiski ietekmē valsts spēju nodrošināt pamatpakalpojumus. Civilās aizsardzības patvertnes šādos apstākļos ir būtisks drošības elements. Tās glābj dzīvības un nodrošina, ka izglītības, veselības aprūpes un citi būtiski pakalpojumi var turpināt darbu arī regulāru apdraudējumu apstākļos.
Viens no Ukrainas iestāžu mērķiem ir strauji palielināt civilās aizsardzības patvertņu skaitu visā valstī, tādēļ pagājušā gada maijā Ukrainas un Somijas premjerministri oficiāli atklāja koalīciju. Patlaban tai ir deviņi dalībnieki - Ukraina, Beļģija, Eiropas Savienība, Somija, Īrija, Lietuva, Zviedrija, Šveice un Eiropas Investīciju banka.
Koalīcijas mērķis ir apvienot starptautiskos donorus un nodrošināt efektīvu, saskaņotu atbalstu Ukrainai šīs sistēmas attīstībā, veidojot pāreju no sadrumstalotas un neviendabīgas patvertņu sistēmas uz plānotu, standartizētu un valsts mērogā koordinētu tīklu.
ĀM uzsver, ka Latvija kopš kara sākuma iesaistījusies Ukrainas atbalstā, tai skaitā infrastruktūras atjaunošanā. Turklāt Latvija jau ir sniegusi tiešu ieguldījumu koalīcijas darbības sākšanā. Pērn ministrija veica 65 000 eiro iemaksu koalīcijas atbalstam.
ĀM skaidro, ka Latvijas pievienošanās koalīcijai ir pamatota ar vairākiem apsvērumiem, piemēram, Latvijai ir praktiska pieredze patvertņu izbūvē un rekonstrukcijā, dalība koalīcijā ļaus labāk koordinēt Latvijas ieguldījumu Ukrainas atjaunošanā un piesaistīt papildu starptautiskos resursus.
