Latvijā kopā ir 102 000 ekonomiski aktīvie individuālie komersanti un komercsabiedrības, no kuriem 99% ir mazie un vidējie uzņēmumi.
- martā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiks skatīts jautājums par īpašo PVN režīmu un situāciju, kas radusies saistībā ar nodokļu nomaksas kārtību. Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija aicina Saeimu labot PVN likumu, lai mazinātu birokrātisko slogu mazajiem uzņēmējiem un maksātnespēju risku.
Īpašā PVN reģistrācijas kārtība mazajiem uzņēmējiem, kas ir spēkā no 01.07.2025., paredz, ka PVN jāmaksā tikai par no ES valstu platformu saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm, nevis par pārdošanu. Taču pēc šīs jaunās kārtības stāšanās spēkā, tā rezultējusies ar pārlieku birokrātisko slogu uzņēmējiem un ar nodokļa aprēķināšanu par visu apgrozījumu par pēdējiem trīs gadiem.
“Nav skaidrs, kā laikā, kad runājam par administratīvā sloga mazināšanu un uzņēmējdarbības veicināšanu, esam nonākuši šādā situācija, kas apdraud tūkstošiem mazo uzņēmēju. Ļoti daudzi mazie uzņēmēji strādā tiešsaistē un saņem interneta platformu pakalpojumus: pārdošanas platformas, reklāmas, e-pastu pakalpojumus. Ar atpakaļejošu datumu aprēķinātie nodokļi nav ne taisnīgi, ne arī finansiāli paceļami. Uzņēmēji nevar nosūtūt klientiem rēķinus ar atpakaļejošu datumu”, saka Tamāra Rubene, Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas valdes locekle.
Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija uzskata, ka ir jārod risinājums šai situācijai.
Asociācija arī uzskata, ka būtu jālabo likums, nosakot “griestus”. Pārlieks un nesamērīgs administratīvais slogs izmaksā valstij un iedzīvotājiem vairāk, nekā tas valstij dod ienākumos. Asociācija aicina ņemt piemēru no Igaunijas un atbrīvot mikro un mazos uzņēmējus no īpašā PVN maksāšanas, nosakot griestus. “Nevienam nav lietderīgi, ka uzņēmējs pavada laiku, lai deklarētu 1,20 EUR mēnesī vai pat 15 EUR gadā. Tas ir laiks gan pašam mazajam uzņēmējam, gan VID, kam šīs deklarācijas ir jāpārbauda”, norāda Tamāra Rubene.
Igaunija neapliek ar PVN nodokli no ārvalstu platformām saņemtos pakalpojumus, ja uzņēmējs nav sasniedzis PVN slieksni, kā to ļauj darīt ES regulējums. 2025. gada martā Eiropas padomes pieņemtā VIDA pakotne paredz, ka tiešsaistes platformas būs atbildīgas par PVN iekasēšanu un nomaksu. Pakotne tika apstiprināta 2025. gada martā, un tās ieviešana plānota pakāpeniski līdz 2035. gadam.
Latvijā kopā ir apm. 102 000 ekonomiski aktīvie individuālie komersanti un komercsabiedrības, no kuriem 99% ir mazie un vidējie uzņēmumi. Mazie un mikro uzņēmumi ir nozīmīgs darba devējs, jo tie nodarbina apm. 64% (apm. 455 000) darbinieku no visiem Latvijas uzņēmumos strādājošajiem. Mazā biznesa uzņēmumi iemaksā gandrīz 40% (apm. 3 miljardi EUR) no kopējiem VID nodokļu ieņēmumiem, kā arī apgroza apm. 27 miljardus EUR gadā jeb 42% no visu Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējā gada apgrozījuma.
Asociācija uzskata, ka šī situācija apdraud mazo un vidējo uzņēmumu izdzīvotspēju un aicina Saeimu labot PVN likumu.
