Prezidents aicinājis turpmāk valsts aizsardzībā ik gadu ieguldīt nemazāk kā 5 % no IKP
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimas Prezidijam likumprojektu "Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā", rosinot likumā nostiprināt apņemšanos sākot ar 2027. gadu valsts aizsardzībā ieguldīt ne mazāk kā 5 % no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma.
Šī jau bija pēc skaita 18. Rinkēviča likumdošanas iniciatīva nepilnu trīs gadu laikā prezidenta amatā.
Valsts prezidents vēstulē vērš uzmanību, ka starptautiskā drošības situācija kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija īstenoja prettiesisku, neizprovocētu pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā, ir būtiski un neatgriezeniski mainījusies. Krievijas drauds turpināsies arī pēc kara Ukrainā noslēguma vai iesaldēšanas – Krievija attīstīs militārās spējas un radīs nozīmīgu apdraudējumu Eiropas valstīm un Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO).
"Valsts aizsardzības finansēšanas likuma mērķis ir ar finansiālām metodēm mērķtiecīgi paaugstināt valsts aizsardzības spējas, lai Latvija kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalsts izpildītu savas saistības kolektīvās aizsardzības ietvaros, kā arī radītu pamatu militāro spēju ilgtermiņa attīstības projektu īstenošanai un tādējādi atbalstītu Latvijas iesaisti Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās," skaidrots prezidenta vēstulē.
"Šobrīd likums Ministru kabinetam dod uzdevumu, sagatavojot likumprojektus par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru, paredzēt finansējumu valsts aizsardzībai 2027. gadā un turpmākajos gados – ne mazāku kā 3 % no attiecīgajam gadam prognozētā iekšzemes kopprodukta apjoma.
Šāds likumā nospraustais mērķis finansējumam valsts aizsardzībai vairs nav aktuāls un atbilstošs."
Līdz ar to prezidents aicinājis turpmāk valsts aizsardzībā ik gadu ieguldīt nemazāk kā 5 % no IKP, lai pildītu saistības pret NATO un stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku spējas.
