Tiesnešu palīgu algas Rīgā joprojām ir problemātiskas 0 73

Ministre uzsvēra, ka algu pieaugums iepriekšējos budžetos prioritāri bija Ieslodzījuma vietu pārvaldei (IeVP) un Valsts probācijas dienestam (VPD), jo šo iestāžu darbs ir cieši saistīts ar valsts drošību.

Atalgojums palielināts arī Uzņēmumu reģistram, lai stiprinātu tā kapacitāti ekonomikas jautājumos.

Ministre atzina, ka Tieslietu ministrija (TM) kopējā ministriju algu izvērtējumā nav starp labāk atalgotajām iestādēm un ir jādomā, kā motivēt darbiniekus, jo ir darbinieki, kuri iztur tiesneša amata konkursu vai prokurora amata konkursu, bet daļa aiziet strādāt citās ministrijās.

TM ir jāspēj konkurēt gan ar citām ministrijām, gan privāto sektoru, uzsvēra Lībiņa-Egnere.

Mainība tiesnešu palīgu amatos Rīgā ir liela, salīdzinot ar reģioniem, jo atalgojums reģionos ir konkurētspējīgs, bet Rīgā tas nav pietiekams, secināja ministre.

Tieslietu padome patlaban strādā pie reformas, kas paredz, ka tiesnešu atbalsta personālam nākotnē būs obligāts maģistra grāds tiesību zinātnēs. Lībiņa-Egnere skaidroja, ka līdz ar amata kategorijas paaugstināšanu pieaugtu arī atalgojums.

Esošajiem darbiniekiem varētu noteikt pārejas periodu maģistra grāda iegūšanai.

Ministre atklāja, ka patlaban ir apmēram 30 neaizpildītas tiesnešu vakances un daļu no tām varētu nepildīt, lai ietaupīto finansējumu novirzītu atbalsta personālam.

Ilgtermiņā tiesnešu palīgu amatu varētu pārdēvēt par tiesas juristu, paredzot augstāku kvalifikāciju un atalgojumu, kā arī skaidrāku karjeras ceļu līdz tiesneša amatam, skaidroja ministre.

Komentējot tiesu budžeta sadali, ministre norādīja, ka patlaban Augstākā tiesa (AT) pati veido savu budžetu, savukārt pilsētu un apgabaltiesu budžeta pieprasījumu sagatavo ministrija. Tiek diskutēts par iespēju nākotnē veidot vienotu visu trīs instanču tiesu budžeta pieprasījumu.

Lībiņa-Egnere uzsvēra, ka tiesu varai līdz šim nebija finansējuma samazinājuma, tostarp atalgojuma jomā, kas apliecina valsts prioritāti nodrošināt neatkarīgu tiesu varu.