Latvija ir saņēmusi starptautisku apliecinājumu valsts spējai efektīvi cīnīties ar finanšu noziegumiem un nodrošināt finanšu sistēmas drošību, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID), komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas - "Moneyval" - publicēto ziņojumu par Latvijas sestās kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem.
"Moneyval" ziņojums publicēts ceturtdien.
Pēc FID paustā, ziņojumā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos kritērijos. Ziņojumā atzīts Latvijas ievērojamais progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem.
"Esam novērsuši augstos riskus finanšu jomā, un Latvija ir droša un uzticama valsts investīcijām. To apliecina arī Latvijas izvēle būt starp pirmajām valstīm, kas novērtētas pēc jaunajiem FATF standartiem. Esam gandarīti, ka mērķtiecīgs valdības darbs ir nesis rezultātus," komentē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka pēc 2018. gada finanšu sektora satricinājumiem Latvija pieņēma apzinātu politisku lēmumu īstenot dziļas strukturālas reformas, veidojot caurskatāmu, drošu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu finanšu sektora uzraudzības sistēmu.
"Šodien esam izveidojuši regulējuma un uzraudzības ietvaru, kas balstās uz efektivitāti, starpinstitucionālu sadarbību un riskos balstītu pieeju. Tā ir būtiska valsts drošības un ekonomiskās konkurētspējas sastāvdaļa - spēcīga un uzticama finanšu sistēma stiprina investoru uzticību, mazina reputācijas riskus un nostiprina Latviju kā drošu un pievilcīgu partneri starptautiskajā finanšu apritē," saka Ašeradens.
FID ieskatā novērtējuma rezultāti apliecina, ka tas ir viens no vadošajiem finanšu izlūkošanas dienestiem pasaulē un līderis starptautiskajā sadarbībā, sniedzot būtisku un kvalitatīvu ieguldījumu Latvijas un pasaules finanšu drošībā.
"Šis novērtējums ir skaidrs signāls tam, ka Latvija ir atzīta par uzticamu un spējīgu partneri starptautiskajā cīņā pret finanšu noziegumiem un sankciju apiešanu," norāda FID priekšnieks Toms Platacis.
Viņš arī atzīst, ka galvenais izaicinājums turpmāk ir saglabāt samērīgumu. "Efektīvā sistēmā iesaistītajām iestādēm jāspēj izvērtēt, kad nepieciešama iejaukšanās vai regulējoša rīcība un kad tā nav nepieciešama. Mērķtiecīgi piemērojot riskos balstītu pieeju un vienlaikus nodrošinot, ka zema riska sektori netiek pārlieku noslogoti, Latvija stiprina savu reputāciju un vienlaikus arī atbilstību vadošajiem starptautiskajiem standartiem," klāsta Platacis.
Pēc FID sniegtās informācijas, īpaši augstu ir novērtēts FID ieguldītais darbs ziņojumu kvalitātes celšanā, tehnoloģisko risinājumu ieviešanā un sadarbības stiprināšanā ar likuma subjektiem un tiesībaizsardzības iestādēm.
Eksperti norāda, ka FID ir efektīva, mūsdienīga un tehnoloģiski attīstīta iestāde, kas nodrošina augstas kvalitātes finanšu izlūkinformāciju. FID vadībā īstenotais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma process sekmē vienotu un uz izmaiņām reaģējošu izpratni par Latvijas riskiem.
FATF jeb Finanšu darījumu darba grupa ir starptautiska organizācija, kas nosaka un uzrauga standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā.
"Moneyval" ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, kas veic dalībvalstu novērtēšanu atbilstoši FATF standartiem.
FID priekšnieks Toms Platacis publiski jau 2025. gada sākumā atzina, ka prognozes attiecībā uz "Moneyval" novērtējumu ir pozitīvas.
Latvija arī pieteicās kā pirmā valsts, kas tiks vērtēta sestajā kārtā. Novērtējuma rezultāti ietekmēs Latviju nākamos desmit gadus, norādījis FID.
Pirms aptuveni pieciem gadiem "Moneyval" Latvijai piemēroja pastiprinātas uzraudzības režīmu un pieļāva iespēju Latviju iekļaut valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā sauktajā "pelēkajā sarakstā".
Lai "pelēkajā sarakstā" nenonāktu, Latvijā tika veiktas plašas reformas jeb finanšu sistēmas "kapitālais remonts", kas cita starpā noveda pie daudz stingrākām prasībām kredītiestāžu klientiem un negatīvi ietekmēja finansējuma pieejamību.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru