Vienlaikus grozījumi paredz, ka amatpersonas varēs izvairīties no sankcijām, ja tās sadarbojas ar Konkurences padomi un sniedz būtisku informāciju par pārkāpumu.
Trešdien, 18.februārī, Saeimas Juridiskā komisija pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, paredzot, ka turpmāk par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos pie atbildības varēs saukt ne tikai uzņēmumus, bet arī to amatpersonas, kuras lēmušas iesaistīties nelegālajās darbībās.
Likumprojekts paredz noteikt, ka par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos pie atbildības var tikt sauktas arī uzņēmumu amatpersonas, nevis tikai juridiskas personas, kā tas bijis līdz šim. Konkurences padome varēs piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt vadošus amatus uzņēmumos uz laiku no viena līdz trim gadiem, ja amatpersona bijusi tieši iesaistīta pārkāpumā vai zinājusi par to un nav rīkojusies, lai to novērstu.
“Šis ir solis pareizajā virzienā, jo ekonomiskos pārkāpumos nevar aprobežoties tikai ar naudas sodu uzņēmumam – jāatbild arī pretlikumīgo lēmumu pieņēmējiem. Tomēr darbs ir jāturpina, lai smagākos gadījumos varētu noteikt kriminālatbildību,” pēc komisijas sēdes pauda tās priekšsēdētājs Andrejs Judins. Vienlaikus A.Judins uzsvēra, ka nākamajos lasījumos būtu jāvērtē iespēja paplašināt soda apmēru, paredzot ne tikai aizliegumu ieņemt noteiktus amatus, bet arī naudas sodu.
Vienlaikus grozījumi paredz mehānismu, kas veicinās konkurences pārkāpumu atklāšanu - amatpersonas varēs izvairīties no sankcijām, ja tās sadarbojas ar Konkurences padomi un sniedz būtisku informāciju par pārkāpumu.
Tāpat likumprojekts precizē Konkurences padomes pilnvaras un nosaka kārtību padomes priekšsēdētāja un locekļu pienākumu izpildītāju iecelšanai, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību.
Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurences tiesību ievērošanu, aizsargāt publiskos finanšu līdzekļus un veicināt atbildīgu uzņēmumu pārvaldību.
