IZM: Daļa revīzijas secinājumu par pamatizglītību vairs neatspoguļo pašreizējo situāciju 0 60

Ministrija norāda, ka revīzija bijusi nepieciešama, jo tā sniedz faktoloģisku pamatojumu un apstiprina tās rīcībā esošo informāciju par izaicinājumiem pamatizglītībā. Revīzijā ietvertie dati un secinājumi apliecina nepieciešamību turpināt sāktās reformas un īstenot plānotās politikas iniciatīvas. Vienlaikus IZM uzsver, ka revīzija aptver laika posmu no 2021. līdz 2024. gadam, bet situācija 2026. gadā jau ir citā attīstības stadijā.

IZM atgādina, ka 2025. gadā tika organizēti seši semināri izglītības iestāžu vadītājiem un izglītības pārvaldēm visā Latvijā. To laikā tika izvērtēta iepriekš īstenoto pārmaiņu kvalitāte, analizēti izaicinājumi un sniegts padziļināts ieskats jautājumos, kas iekļauti revīzijā. Balstoties uz šīm diskusijām, ministrija sagatavojusi rīcības plānu, kā arī uzsākusi darbu pie nepieciešamo normatīvo aktu izstrādes un grozījumiem 2026. gadā un turpmāk.

IZM uzskata, ka atsevišķi revīzijas secinājumi var radīt priekšstatu, ka problēmas līdz šim nav risinātas, tomēr daļa no konstatētajiem jautājumiem jau ir iekļauti īstenošanas procesā un tiek pakāpeniski risināti.

Komentējot Valsts kontroles ieteikumus, IZM norāda, ka tie kopumā ir saprotami un var kalpot kā pamats sistēmas uzlabošanai. Darbs pie ieteikumu ieviešanas balstās četros principos - pamatizglītības pieejamības nodrošināšanā ikvienam bērnam, sistēmiskas kvalitātes prasību izveidē, atbalsta sistēmas stiprināšanā visiem izglītībā iesaistītajiem un valsts budžeta iespēju ievērošanā.

Kā būtiskākos problēmu cēloņus IZM min līdzšinējo finansēšanas modeli "Nauda seko skolēnam", pamatizglītības standarta ieviešanas grūtības pandēmijas laikā, kā arī straujās pārmaiņas sabiedrībā, darba tirgū un tehnoloģiju attīstībā.

Vienlaikus IZM ir atšķirīgs redzējums par dažiem Valsts kontroles ziņojumā ietvertajiem apgalvojumiem, tostarp par skolu autonomiju, vērtēšanas darbu veidiem un mācību satura apguves organizēšanu.

IZM nepiekrīt apgalvojumam par izglītības iestāžu neierobežotu brīvību obligātā satura īstenošanā, norādot, ka autonomija tiek īstenota valsts standarta ietvaros un ar skaidri noteiktiem sasniedzamajiem rezultātiem. Tāpat uzsvērts, ka mācību kvalitāti nevar vērtēt tikai pēc tradicionālās mācību stundas formāta, jo mūsdienīgs pedagoģiskais process ietver dažādas mācību metodes, tostarp mācības ārpus skolas telpām.

Atsevišķi precizējumi sniegti arī par diagnosticējošo un monitoringa vērtēšanu, uzsverot to atšķirīgos mērķus un īstenotājus. IZM norāda, ka ziņojumā šie jēdzieni vietām interpretēti nepilnīgi, un uzsver, ka izglītības iestādēm un pašvaldībām ir tiesības atbilstoši prioritātēm izmantot dažādus vērtēšanas instrumentus.

Tāpat norādīts, ka skolām ir pieejama vienota metodika darbam ar talantiem, tostarp konkrēti indikatori un metodiskie ieteikumi. Galvenais izaicinājums esot šo rīku pilnvērtīga ieviešana praksē. Atbalsts skolēniem ar atšķirīgām vajadzībām balstīts diferenciācijā un individuālā pieejā, kas prasa augstu pedagogu profesionālo kompetenci, papildu laiku un sabiedrības izpratni par mūsdienīgu mācību procesu.

IZM arī atgādina, ka vispārējā un profesionālajā izglītībā ieviesta diferencēta akreditācijas sistēma, kā arī pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kam sekos pakārtoto normatīvo aktu pilnveide. Akreditācijas izmaksu pieaugums atbilst kopējām tendencēm izglītības nozarē, tostarp pedagogu atalgojuma pieaugumam un finansējuma palielinājumam izglītības programmu īstenošanai.

Kā vēstīts, Valsts kontroles revīzijā secināts, ka bērniem Latvijā nav nodrošināta vienlīdz kvalitatīva pamatizglītība.

Lai gan valstī ir vienots pamatizglītības standarts un skolas ir akreditētas, mācību apjoms, vērtēšanas pieeja un atbalsta nodrošinājums dažādās skolās būtiski atšķiras, ietekmējot skolēnu mācību rezultātus un iespējas turpināt izglītību nākamajā pakāpē.