Rīkojot elektroautobusu iepirkumus, ir svarīgi ņemt vērā katras pašvaldības individuālās specifiskās vajadzības, intervijā Latvijas Radio skaidroja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Edvīns Balševics, atbildot uz Valsts kontroles (VK) revidentu pārmetumiem par elektroautobusu iegādes decentralizāciju.
Revidējot par Eiropas fondu līdzekļiem notikušās elektroautobusu iegādes pašvaldībās, VK secinājusi, ka tās īstenotas nelietderīgi, tostarp iepirkumi bijuši decentralizēti, kas palielinājis administratīvo slogu, sašaurinājis konkurenci un gala rezultātā novedis pie augstākām izmaksām.
Balševics intervijā radio atzina, ka VK izdarījusi lielu un noderīgu darbu, revidējot šos iepirkumus, tomēr jāņem vērā, ka iegādes decentralizācija ir pamatojama ar katras pašvaldības specifiskām vajadzībām, tajā skaitā skolēnu skaitu, autoceļu stāvokli un citām īpatnībām. "Katra pašvaldība vislabāk zina savas vajadzības," sacīja VARAM valsts sekretārs.
Viņaprāt, nākotnē ir jāpaliek atvērtai diskusijai par to, vai šādas transportlīdzekļu iegādes ir veicamas centralizēti vai katrā pašvaldībā atsevišķi. Pirms apmēram 15 gadiem, kad līdzīgs skolēnu autobusu iepirkums notika centralizēti, tas saskārās ar virkni citu problēmu, tostarp nebeidzamām pārsūdzībām un termiņu nobīdēm, atgādināja ierēdnis.
Uz revidentu norādi, ka atsevišķās pašvaldībās ar iepirktajiem autobusiem tiek nobraukts mazāk, nekā bija plānots, Balševics atbildēja, ka svarīgākais tomēr ir, lai autobuss izpilda savas pamatfunkcijas, kas šajā gadījumā ir skolēnu pārvadāšana.
Vērtējot pārmetumus par to, ka atsevišķi iepirktie autobusi bija būvēti, saliekot kopā detaļas no dažādiem modeļiem, VARAM pārstāvis skaidroja, ka šajā situācijā pašvaldības acīmredzot ir redzēja iespēju, kā izmantot vietējo uzņēmēju piedāvājumu. Ja rezultātā tika saņemti transportlīdzekļi ar defektiem, tie noteikti ir jāsalabo garantijas nosacījumu robežās, atzīmēja Balševics.
Uz jautājumu, vai ir paredzēts izvērtēt un saukt pie atbildības pašvaldības, kuras šajā iepirkumā ir rīkojušās visnegodprātīgāk, VARAM valsts sekretārs atbildēja, ka tas būs jāizvērtē nākotnē kopā ar uzraugošajām institūcijām.
Kā ziņots, VK revīzijā secinājusi, ka 14 pašvaldības par 8,4 miljoniem eiro iegādājās 19 elektroautobusus ar būtiskiem izmantošanas ierobežojumiem, aģentūru LETA informēja VK Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.
Daļa autobusu bijusi neatbilstošas kvalitātes, turklāt ne visi pilnībā bijuši bezemisiju, līdz ar to nav pilnvērtīgi sasniegts pasākumam izvirzītais mērķis. Autobusus apsilda ar dīzeļdegvielu, tāpēc emisiju samazinājums ir mazāks nekā plānots. Turklāt kopumā emisiju samazinājums ir neliels salīdzinājumā ar ieguldīto publisko finansējumu.
Ierobežojumu dēļ elektroautobusi vidēji 53% gada atrodas dīkstāvē. Autobusu nobraukums gadā ir vidēji par 43% jeb par 13 400 kilometru mazāks par plānoto, konstatējuši revidenti. Atsevišķos gadījumos autobusus ilgstoši neizmantoja citu iemeslu dēļ. Piemēram, Ogres novadā elektroautobuss vairāk nekā četrus mēnešus bija dīkstāvē, jo aptuveni 665 000 eiro vērtajam transportlīdzeklim nebija vadītāja. Savukārt Preiļu novadā autobuss ilgstoši atradās remontā defektu dēļ.
VK arī norāda, ka iepirkumi rīkoti decentralizēti, tajos nav nodrošināta pietiekama konkurence un publiskie līdzekļi nav izlietoti ekonomiski.
Pašvaldības veica ap 33 atsevišķus iepirkumus, kas palielināja administratīvo slogu, sašaurināja konkurenci, radīja būtiskas cenu atšķirības un augstākas izmaksas.
Ja visas pašvaldības būtu iegādājušās mikroautobusus saskaņā ar zemāko cenu, ietaupījums varētu būt 677 000 eiro, lēš VK.
Daļai jauno elektroautobusu bijuši būtiski kvalitātes trūkumi jau to piegādes brīdī, tiem esot konstatēta rūsa, plaisas griestu apšuvumā, kā arī nespēja nodrošināt atbilstošu siltumu autobusa salonā. Deviņi no 12 piegādātajiem mikroautobusiem ir uzbūvēti, apvienojot divas kravas mikroautobusu bāzes.
"Pasākums īstenots ar mērķi apgūt pieejamo finansējumu, nevis panākt iespējami labāko rezultātu. Lai gan izvirzītie mērķi bija pamatoti, sasniegtais rezultāts - dārgs un ar ierobežotu praktisko izmantojamību, un ieguldītais publiskais finansējums nav devis samērīgu ieguvumu," vērtē VK padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.
Viņš norāda, ka revīzijā vairākkārt izskanējis viedoklis, ka bez Eiropas Savienības (ES) finansējuma pašvaldības šādus transportlīdzekļus neiegādātos. VK ieskatā šāda pieeja ir nepareiza un pienācis laiks mainīt attieksmi pret Eiropas naudas nesaprātīgu izmantošanu. "ES fondi ir publiskie līdzekļi un pret tiem jāizturas tāpat kā pret savu naudu," uzsver Āboliņš.
Iegādāto mikroautobusu vidējā cena bijusi 277 000 eiro, savukārt autobusu - 581 000 eiro. Būtiski atšķiras cenas vienādiem autobusu un uzlādes iekārtu modeļiem. Piemēram, cenas atšķirība vienādiem Jelgavas un Preiļu novadā iegādātiem autobusiem ir aptuveni 43 000 eiro, bet tāds pats modelis Lietuvā 2022. gadā iegādāts par vidēji 37% jeb 168 000 eiro lētāk.
Arī uzlādes infrastruktūras izbūve bieži vien neatbilda pasākuma mērķim. Atsevišķos gadījumos izbūvēti plaši asfaltēti laukumi, ierīkotas dārgas labiekārtojuma zonas.
Revīzijas noslēgumā VK ir sniegusi piecus ieteikumus, no kuriem trīs VARAM, viens - pašvaldībām un viens - Satiksmes ministrijai (SM).
Plašākas elektroautobusu izmantošanas iespējas mazinās to dīkstāvi un palielinās ieguvumus no tā iegādes. Savukārt uzlabota līdzīgu pasākumu uzraudzība un stiprinātas pašvaldību iekšējās kontroles procedūras palīdzēs novērst konstatēto neatbilstību atkārtošanos, uzsver VK.
Vienlaikus skolēnu pārvadājumu jomā paredzēta vienotu kvalitātes prasību ieviešana pārvadājumiem un tajos izmantotajiem transportlīdzekļiem, par ko galvenā atbildība ir SM.
