Deputāti nolēma ņemt vērā prezidenta ieteikumus.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 11.februārī, otrreiz caurlūkojot grozījumus Izglītības likumā, lēma precizēt tālmācības regulējuma spēkā stāšanās kartību, paredzot pakāpenisku pāreju vēlākā termiņā. Šāds risinājums izvēlēts, lai izglītības iestādēm, pašvaldībām un ģimenēm nodrošinātu pietiekamu laiku kvalitatīvi sagatavoties izmaiņām.
Kā paredz 22.janvārī Saeimā pieņemtie grozījumi, mācībām skolās pamatā ir jānotiek klātienē, vienlaikus saglabājot iespēju atsevišķos gadījumos bērniem izglītoties tālmācībā. Otrreiz caurlūkojot izmaiņas, komisija lēma, ka jaunās normas par tālmācību attiecībā uz 1. un 4.klasi stāsies spēkā no 2027.gada 1.septembra. No 2028.gada 1.septembra jaunais regulējums būs attiecināms arī uz 2. un 5.klasi, savukārt no 2029.gada 1.septembra - uz 3. un 6.klasi.
Iepriekš bija paredzēts, ka normas pakāpeniski stāsies spēkā jau no nākamā mācību gada, proti, šī gada 1.septembra. Likuma normas otrreiz caurskatīt bija aicinājis Valsts prezidents, lai iesaistītajām pusēm dotu papildu laiku pienācīgi sagatavoties jaunā regulējuma ieviešanai.
Komisijas rosināto izmaiņu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Ar grozījumiem neklātiene aizstāta ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Tās ļaus organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Šāds regulējums paplašina iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē. Kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Likumprojektā precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks Ministru kabinets.
Vienlaikus noteikts stingrāks un skaidrāks regulējums tālmācības formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6.klasē būs atļautas tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai.
Pašvaldības varēs arī pagarināt termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums. Kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam noteiks Ministru kabinets.
Tāpat tālmācībā varēs mācīties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie skolēni, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību.
“Lai gan tālmācības formai ir vairākas priekšrocības, kas to padara pievilcīgu daudziem skolēniem un vecākiem, piemēram, elastība skolēniem mācīties viņiem piemērotā laikā un vietā, tomēr nereti cieš iegūtās izglītības kvalitāte, un to pierāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti,” izmaiņu nepieciešamību pamato Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
Klātienes mācības ir ļoti būtiskas, jo dod lielāku iespēju saņemt tiešu atbalstu no skolotāja. Turklāt tālmācībā bērniem ir grūtāk pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, kā arī skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes. Tāpat skolā bērni atrodas strukturētā vidē, kurā ir nodrošināta dienas kārtība, kas palīdz attīstīt disciplīnu un laika pārvaldības prasmes. Tāpat ir garantētas arī fiziskās aktivitātes – sporta stundas –, kas veicina fizisko attīstību un veselību, uzsver likumprojekta autori.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati par 2024.gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3,5 tūkstoši skolēnu, no tiem 1.-6.klasē – 1,1 tūkstotis. Savukārt kopumā visās izglītības pakāpēs tālmācībā 2024.gadā mācījās 12,8 tūkstoši skolēnu.
Kritērijus un kārtību, kādos skolas varēs īstenot mācības tālmācībā, noteiks Ministru kabinets, ietverot arī prasības tehniskajai videi un mācību materiālu sagatavošanai, kā arī skolēnu regulārai ikdienas darbībai un atbalstam izglītojamajiem, paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes prasības. Tās ietvers arī kritērijus pedagogu darbībai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai skolēniem un viņu vecākiem.
Likumprojekts Ministru kabinetam deleģē noteikt prasības, kā attālināti īstenojamas izglītības programmas latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei tiem skolēniem, kuri dzīvo ārzemēs.
Grozījumi Izglītības likumā otrreizējā caurlūkošanā vēl jāskata Saeimas sēdē.
