Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien otrajā lasījumā atbalstīja rosinājumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikt, ka komunikācija ar patērētājiem notiek valsts valodā.
Cita starpā opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) deputāta Naura Puntuļa priekšlikums paredz papildināt likumu ar pantu "Komunikācijas valoda", kas noteiktu, ka patērētājam komunikācija ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju - informācijas sniegšana, apkalpošana un līguma noslēgšana - notiek valsts valodā.
Priekšlikums paredz noteikt, ka pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka pakalpojumu sniegšanai sagatavotie dokumenti, izmantotās digitālā satura saskarnes, kā arī valodas izvēles iespēja tādos tehniskos risinājumos kā lietotne, tīmekļvietne, zvanu centrs vai klātienes apkalpošanas infrastruktūra ir latviešu valodā vai, ja klients piekrīt un pārdevējs vai pakalpojuma sniedzējs var nodrošināt, dalībvalsts vai Eiropas Savienības kandidātvalsts oficiālajā valodā.
Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis deputātiem skaidroja, ka prasību sniegt pakalpojumus valsts valodā jau nosaka "jumta likums" jeb Valsts valodas likums, tāpēc neesot vajadzīgs šādu prasību atsevišķi iekļaut nozari regulējošā likumā.
Viņš arī uzsvēra, ka gadījumā, ja esošais regulējums nestrādā, tad, iespējams, tas ir jāuzlabo, nevis dublējoša prasība jāievieš Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Savukārt deputāte Skaidrīte Ābrama norādīja, ka priekšlikums nosaka, ka arī patērētājam ir pienākums komunicēt latviešu valodā, un pauda bažas, ka to nebūs iespējams īstenot praksē.
Arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji norādīja, ka priekšlikuma mērķis ir skaidrs un atbalstāms, tomēr prasību komunicēt tikai valsts valodā jau nosaka Valsts valodas likums. Šādas normas iekļaušana varot radīt daudz neskaidrību un nonākt kolīzijā ar citiem likumiem.
Savukārt Finanšu nozares asociācija un Valsts valodas centrs pauda atbalstu šādas normas iekļaušanai.
Vairākums deputātu atbalstīja priekšlikumu, ka komunikācija ar patērētājiem notiek valsts valodā.
"Fintech Latvija" asociācija rosināja likumā ieviest jaunu pakalpojuma veidu - kapitāla atbrīvošanas kredītu. Tas nozīmētu, ka iedzīvotājs kā ķīlu kredītam varētu izmantot nekustamo īpašumu, kas netiek praktiski izmantots. Produkts nebūtu attiecināms uz mājokli.
EM un Latvijas Banka pauda konceptuālu atbalstu šādam priekšlikumam, bet norādīja, ka tas būtu jāpārstrādā uz trešo lasījumu.
Deputāti nepaspēja izskatīt šo priekšlikumu, un likumprojekta grozījumus turpinās skatīt sēdē nākamajā nedēļā.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram! Par faktu kļūdām lūdzam ziņot e-pastā redakcija@bb.lv.
Iezīmējiet tekstu un spiediet Ziņot par kļūdu pogas , lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!
Atstāt komentāru