Saeima deputāti ceturtdien trešajā lasījumā pieņēma Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sagatavotos grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, nosakot, kā notiek valsts un pašvaldību rīcībā esošo datu apstrāde atkalizmantošanai valsts pārvaldē.
Šāda likumdošanas iniciatīva tika iesniegta, lai uzlabotu politiku plānošanu un valsts pakalpojumu kvalitāti, kā arī veicinātu pētniecību un inovācijas valsts pārvaldē.
Valsts prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris skaidrojis, ka ar izmaiņām tiks nostiprināta Centrālā statistikas pārvalde kā starpnozaru datu analītikas iestāde ar tiesībām iegūt un savietot datus, tostarp personas datus, no citām valsts un pašvaldību iestādēm.
"Latvijas publiskā sektora rīcībā ir liels datu apjoms - apmēram 700 valsts informācijas sistēmu. Tas ir nozīmīgs resurss, lai pieņemtu labākus lēmumus nozaru attīstībai un kvalitatīvākai pakalpojumu īstenošanai. Politikas plānošanai un analītikai bieži ir nepieciešams savietot un analizēt datus no dažādām valsts informācijas sistēmām, lai iegūtu pilnvērtīgāku un precīzāku izpratni par situāciju, tendencēm un izaicinājumiem," teikts Rinkēviča vēstulē Saeimas prezidijam.
Iestādes ir tiesīgas apstrādāt un izmantot tās rīcībā esošos datus tikai tiem mērķiem, kuriem šie dati ir iegūti, un mērķiem, kuri ir noteikti iestādes pamatfunkcijās. Spēkā esošais regulējums neparedzēja iespējas apvienot dažādu nozaru datus, tādēļ ne datu pārzinis, ne kāda cita iestāde nevarēja atkārtoti izmantot jau no iedzīvotājiem un uzņēmējiem iegūto informāciju, lai veiktu izpēti par sniegtajiem pakalpojumiem, veiktu padziļinātu pētniecību vai plānotu nozares politiku.
Valsts prezidents vēstulē Saeimas prezidijam norādījis, ka nepieciešamību efektīvāk izmantot valsts rīcībā esošos datus padziļinātai politiku analīzei, lai uzlabotu sniegumu, aktualizēja arī uzņēmumu pārstāvji Valsts konkurētspējas komisijas 2024. gadā veiktajā pētījumā par konkurētspēju un uzņēmējdarbības vidi.
Pieņemtās izmaiņas nosaka trīs jaunus nolūkus datu apstrādei, proti, politikas plānošanai, pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai, kā arī pētniecībai un inovācijām. Tāpat izmaiņas stiprina Centrālo statistikas pārvaldi kā "vienas pieturas punktu" valsts informācijas sistēmās esošās informācijas apstrādei un savietošanai.
Pieņemtais regulējums neattiecas un nemaina kārtību, kādā tiek apstrādāti īpašu kategoriju personas dati ("sensitīvie dati"), kuru apstrādi un piekļuves tiesību ierobežojumus nosaka nozaru likumi, tostarp attiecībā uz veselības un sodāmības datiem. Tāpat izmaiņas neskar apmaiņu ar informāciju, kurai speciālajos likumos noteikti piekļuves ierobežojumi.
