Valsts kanceleja kategoriski nepiekrīt Saeimas deputātu pieprasījumā paustajam vērtējumam, ka valdība praksē slēpj sabiedrībai būtisku informāciju un ierobežo parlamentārās kontroles iespējas, pausts Valsts kancelejas atbildē, sniedzot atbildes uz partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) deputātu pieprasījumu.
Šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā tika skatīts LPV pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), kurā pausts, ka valsts iestādes pārmērīgi un nesistemātiski piešķir ierobežotas pieejamības (IP) statusu dokumentiem, tādējādi slēpjot sabiedrībai būtisku informāciju un ierobežojot parlamentāro kontroli.
Deputāti apgalvo, ka IP statuss nereti tiek izmantots kā instruments, lai slēptu iespējamas kļūdas, šaubīgus lēmumus vai neefektīvu pārvaldību. Pieprasījumā Ministru prezidentei uzdoti jautājumi par to, kāpēc pastāv tik atšķirīga prakse, kā tiek nodrošināta uzraudzība, kāpēc nav publisku sarakstu un kā pilsonis var pārbaudīt IP statusa pamatotību.
Savukārt Valsts kanceleja uzsver, ka deputātu pieprasījumā izteiktās pretenzijas "nav juridiski argumentētas un neatspoguļo faktiskos apstākļus", kā arī nepamatoti piedēvē valdībai svarīgas informācijas slēpšanu. Valsts kanceleja norāda, ka informācijas ierobežošanas prakse tiek pamatota tikai ar normatīvajiem aktiem, bet gadījumi, kad tiesas ir atzinušas informācijas neizsniegšanu par nepamatotu, esot reti.
Atbildē Valsts kanceleja norāda, ka ministrijas un citas institūcijas ierobežotas pieejamības informācijas statusu nosaka, balstoties Informācijas atklātības likumā, Arhīvu likumā un citos speciālajos likumos. Vienlaikus atzīts, ka ilgstoši nemainītais regulējums ir radījis atšķirīgu interpretāciju, tādēļ Valsts kancelejā jau sākts pēcpārbaudes izvērtējums, kura rezultātā plānots veikt nepieciešamos precizējumus.
Valsts kanceleja skaidro, ka no institūciju sniegtajām atbildēm nav secināms - ierobežotas pieejamības statuss tiktu piešķirts automātiski vai netiktu regulāri pārskatīts. Ja tomēr kādā iestādē šāda prakse pastāvētu, tā "nav pieņemama". Vienlaikus norādīts, ka informācija nevar palikt slēpta bez termiņa, jo statusa aktualitāte ir regulāri jāvērtē.
Atbildē arī atklāts, ka ministrijās līdz 2021. gadam bija uzkrāti gandrīz 2900 tiesību aktu projekti ar ierobežotas pieejamības statusu. Līdz 2026. gada janvārim izvērtēti 2792 projekti, no kuriem trešdaļai statuss atceļams, un 851 jau deklasificēts un publiskots Tiesību aktu projektu publiskais portālā, bet pārējiem joprojām saglabājams.
Valsts kanceleja uzsver, ka ikvienam iedzīvotājam ir tiesības pieprasīt informāciju par dokumentu statusu un piešķiršanas pamatojumu. Vienlaikus ne visi ierobežotas pieejamības dokumenti tiek uzskaitīti un publiski publicēti, jo tas radītu nesamērīgu administratīvo slogu.
