Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) sola nevilcināties ar lēmuma pieņemšanu pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušā Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai"/LPV) jautājumā.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" Čudars skaidroja, ka likums viņam faktiski uzliek pienākumu pieprasīt paskaidrojumu no pielaidi valsts noslēpumam nesaņēmušā pašvaldības domes priekšsēdētāja, ja mērs pats neatkāpjas, bet turpina pildīt amata pienākumus.
Vaicāts, vai Bartaševiča paskaidrojumiem vispār var būt izšķiroša nozīme, Čudars atbildēja, ka patlaban viņam grūti par to spriest, bet likums šādu procedūru paredz. "Apstākļi šobrīd ir acīmredzami, tajā pašā laikā šie paskaidrojumi ir jāsaņem noteiktā termiņā," skaidroja politiķis.
Čudars solīja nevilcināties ar lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā. Paskaidrojumus no Bartaševiča viņš gaidīšot līdz nākamās nedēļas sākumam un lēmumu pieņemšot "nekavējoties pēc termiņa iestāšanās par paskaidrojumu sniegšanu". "Ja pirmdien pieprasījums ir nosūtīts, tas nozīmē, ka nākamotrdien [10. februārī] var tikt izskatīts jautājums," skaidroja ministrs, piebilstot, ka līdz šim Rēzeknes mērs ar viņu nekādā veidā nav sazinājies.
Kā ziņots, Rēzeknes domes priekšsēdētājs Bartaševičs nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, izriet no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sniegtās informācijas. Līdz ar to Čudars ir pieprasījis Bartaševiču atkāpties no amata.
Kā norāda VARAM, šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) sniegto informāciju par atteikumu piešķirt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam Rēzeknes domes priekšsēdētājam Bartaševičam.
Gadījumā, ja Bartaševičs nepiekrīt atkāpties, viņam piecu darbdienu laikā ir jāiesniedz rakstveida paskaidrojums ministram. Pēc paskaidrojuma saņemšanas ministrs pieņems lēmumu.
Ar Bartaševiču aģentūrai LETA pagaidām neizdevās sazināties, bet viņa vietnieks un arī pārstāvētās partijas valdes loceklis Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"/LPV) pirmdien aģentūrai LETA sacīja, ka situāciju tuvākajā laikā plānots pārrunāt frakcijas sēdē. "Lēmumu pieņemsim koleģiāli," uz jautājumu, vai frakcija mēru mudinās atkāpties, atbildēja Stecs.
Likumā minēti septiņi punkti, kāpēc personai tiek liegta pieeja valsts noslēpuma objektiem. Likums paredz, ka pielaidi nevar izsniegt, piemēram, ja personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pielaidi nevar izsniegt, ja persona bijusi PSRS vai kādas ārpus NATO un Eiropas Savienības esošas dalībvalsts drošības dienesta darbinieks vai aģents.
Pieeja valsts noslēpuma objektiem tiek liegta arī personai "par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu", kā arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola vai narkotiku lietošanas dēļ.
LETA jau ziņoja, ka arī Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LZP) nesaņēma pielaidi darbam ar valsts noslēpumu un atkāpās no amata.
Vienlaikus dienests nav saņēmis speciālās atļaujas pieprasījumu un pārbaudes sākšanai nepieciešamo dokumentāciju par Ogres mēru Egilu Helmani (NA). Viņš pašlaik gatavojot nepieciešamo dokumentāciju.
VDD pašvaldību priekšsēdētāju un to vietnieku pārbaudes veic likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajā termiņā. Proti, likumā noteiktais speciālās atļaujas pretendentu pārbaudes termiņš ir trīs mēneši. Taču, ja objektīvu iemeslu dēļ šajā termiņā personas vispusīgu izvērtēšanu nav iespējams pabeigt, atbilstoši likumam dienests pārbaudi var pagarināt vēl par trim mēnešiem.
Biežākie iemesli pārbaudes termiņa pagarināšanai ir ļoti plašs pārbaudāmās informācijas apjoms, apgrūtināta ziņu ieguve par noteiktiem personas dzīves posmiem, piemēram, uzturēšanās periodiem ārvalstīs, kā arī pārbaudē konstatēti riska faktori, kuru izvērtēšanai nepieciešams papildu laiks.
Tāpat ziņots, ka Bartaševičs ir apsūdzēts krimināllietā par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu, kā arī par to, ka viņš 16 gadus valsts amatpersonas deklarācijās apzināti nenorādīja ziņas par ārzemēs iegādātu īpašumu un citiem ienākumiem lielā apmērā. Vidzemes rajona tiesa Gulbenē lietu plāno turpināt skatīt 24. martā plkst. 10.
