«Komisijas ziņojums ir sagatavots nekvalitatīvi» 0 43

Zemkopības ministrija (ZM) rūpīgi izvērtēs dienesta pārbaudes komisijas ziņojumu, taču pēc pirmās iepazīšanās ar to rodas iespaids, ka komisija ZM pamatoto rīcību koksnes tirgus stabilizācijai 2023. gadā ir analizējusi un vērtējusi virspusēji, neiedziļinoties situācijā un kokrūpniecības nozares problēmās, kas bija par pamatu ZM rīcībai un attiecīgajam valdības lēmumam, norādīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Krauze uzsver, ka partijas "Progresīvie" ministrijas valsts sekretāra vadītās komisijas ziņojums ir sagatavots nekvalitatīvi, un tajā sniegtā informācija ir vienpusēja, jo tas balstās uz nekvalitatīviem datiem un politiski tendencioziem pieņēmumiem.

Ministrs pauž nožēlu, ka komisija nav izpildījusi tai doto uzdevumu un nav veikusi visaptverošu analīzi. Minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta plaša nozares pārstāvniecība, netika izmantoti situāciju visaptveroši dati un to analīze, kas Krauzes ieskatā norāda uz komisijas objektivitātes trūkumu.

Krauze uzskata, ka partijas "Progresīvie" ministrijas valsts sekretārs nedrīkstēja vadīt komisiju, jo partija "Progresīvie" pēdējos mēnešos vairākkārt ir nekorekti vērsusies pret viņu kā zemkopības ministru un ZM pārraudzīto meža nozari.

Ministrs atzīmē, ka dienesta pārbaudes komisija, veicot pārbaudi un izdarot secinājumus, vadījusies tikai no šodienas skata punkta, pilnībā ignorējot 2023. gadā pastāvējušos apstākļus - nesen sācies Krievijas karš Ukrainā un globālajā, kā arī Latvijas, koksnes un citu produktu un pakalpojumu tirgū pastāvīgi valda nestabilitāte un cenu svārstības, kā arī tālāko notikumu neprognozējamība. Tāpēc Krauze ZM rīcību un tai sekojošo valdības lēmumu par koksnes tirgus stabilizāciju vērtē kā pilnībā pamatotu.

Pēc ZM sniegtās informācijas par situāciju kokrūpniecības nozarē valdības pieņemtajam lēmumam par koksnes tirgus stabilizāciju bija pozitīva ilgtermiņa un īstermiņa ietekme, kas redzama kokapstrādes uzņēmumu, kas faktiski veido aptuveni 80% no otrās šķiras skujkoku zāģbaļķu pārstrādes apjoma Latvijā, veiktajās investīcijās pamatlīdzekļos, kas 2023. un 2024. gadā bija ap 150 miljoniem eiro.

Krauze rezumē, ka valdības lēmuma par koksnes tirgus stabilizāciju investīcijas saruktu par aptuveni 70%, līdz ar to tiktu mazināta arī ienākumu stabilitāte darbiniekiem un kopējie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā. Ietekme skartu nodarbinātību un nodokļu apjomu ne tikai meža, bet arī saistītajās nozarēs - tātad visu valsts ekonomiku kopumā.

Tāpat ministrs norāda, ka bez pieņemtā valdības lēmuma, uzņēmumiem būtiski mazinot investīcijas, samazinātos arī Latvijas kokrūpniecības uzņēmumu konkurētspēja starptautiskajā tirgū, turklāt šī situācija pastiprinātos ilgtermiņā, jo investīciju samazināšanās izraisītu vēl lielāku nodokļu ieņēmumu kritumu turpmāk un ekonomisko stagnāciju. Tādējādi sāktos līgumu laušana, kas novestu pie uzņēmumu darbības pārtraukšanas vai samazināšanas, darbinieku atlaišanas, piegādes traucējumiem un uzticamības zuduma tirgū, kā arī negatīvi ietekmētu valsts eksportu.

LETA jau vēstīja, ka dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības atbalstu saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils.

Komisija norādīja, ka 2023. gada informatīvais ziņojums "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu" bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet ZM neveica visaptverošu analīzi.

Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM), netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.

Vienlaikus komisija norādīja, ka kopš minētā ziņojuma izstrādes, virzības un izpildes ir jau pagājuši divi gadi, līdz ar to atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam nevar ierosināt disciplinārlietu. "Līdz ar to var secināt, ka ir iestājies noilgums," teikts komisijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Pērn 18. decembrī partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs nosūtīja vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu Ģenerālprokuratūru izvērtēt jaunatklājušos apstākļus tā dēvētajā kokrūpnieku lietā.

Pirms tam "Progresīvie" 21. novembrī lūdza Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespējamu prettiesisku darbību, bet 26. novembrī vērsās pie Ministru prezidentes un finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu.