«Reforma», kas nav vajadzīga 0 142

“Kāpēc jālabo tas, kas nav salūzis?!” loģisku jautājumu uzdod Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. Šis pats būtībā retoriskais jautājums radies arī citām nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un pat Ekonomikas ministrijai, kas kategoriski iebilst pret sasteigto “reformu”, vēl vairāk – šī “reforma” jau atkal sašķēlusi valdošo koalīciju. Runa ir par Finanšu ministrijas priekšlikumu atņemt Patērētāju tiesību aizsardzības centram ārpusbanku sektora uzraudzības funkciju (finanšu kompānijas, kas nodarbojas ar dažādām patēriņa kreditēšanas formām) un nodot šo funkciju Latvijas Bankai, kas, kā zināms, kontrolē komercbankas.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens, kura vadītais resors arī virza šo “reformu”, dedzīgi šo iniciatīvu atbalsta.

“Man šķiet, ka tā ir viena no lietām, kuru jau sen vajadzēja izdarīt. Tā nebanku daļa ir neatņemama finanšu sektora sastāvdaļa. Patiesībā šī nebanku kreditēšana nonāca patērētāju tiesību uzraudzībā Ekonomikas ministrijas laukā, jo viņus tā īsti nebija, kur likt», - paziņoja finanšu ministrs intervijā TV3.

Savukārt ārpusbanku sektora asociācija saskata šajā “reformā” komercbanku, tātad konkurentu, roku. “Sākotnēji šo reformu tādā politiskā vidē rosināja un uzsāka komercbankas pārstāvošā asociācija. Likumsakarīgi, ka nozare izturas piesardzīgi pret reformu, kuru ir rosinājusi konkurējoša nozare», - intervijā TV3 norādīja asociācijas “Fintech Latvija” vadītāja Tīna Lūse.

Visasākā kritika izskanējusi no Ekonomikas ministrijas, kuras struktūrā arī ietilpst Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. «Lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, ir nepieciešams skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, kas šobrīd iztrūkst. Lai pieņemtu lēmumu, ir jābūt skaidrai problēmai vai trūkumiem esošajā uzraudzības modelī, ko nepieciešams atrisināt, vai redzamiem ieguvumiem, ieviešot uzraudzības reformu.

… Ekonomikas ministrijas ieskatā, Informatīvais ziņojums nesatur pietiekamu risināmās problēmas aprakstu un skaidrus ieguvumus, lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu. Ziņojumā iztrūkst skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, turklāt ziņojums neatspoguļo nozares viedokli, kas ir vairākkārt ticis pausts FM», - norāda Ekonomikas ministrija, paužot neizpratni par mēģinājumiem veikt šo “reformu” ļoti īsos termiņos - līdz 30. aprīlim. Bet jāmaina taču desmitiem normatīvo aktu! Ekonomikas ministrija lūdz pārstrādāt praktiski visas Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu sadaļas, kas veltītas šai “reformai”. Ekonomikas ministrija neredz, kādu labumu patērētāju tiesību aizsardzības lietā dos šī “reforma” un ar kādu mērķi tā tiek piedāvāta. Pie tādiem pašiem secinājumiem - par sasteigtību un pat par “reformas” nevajadzību - nonākusi arī Latvijas darba devēju konfederācija: “LDDK vienmēr ir atbalstījis birokrātijas mazināšanu valsts sektorā, tāpat konceptuāli atbalsta virzienu uz standartu vienādošanu un uzraudzības vienkāršošanu nebanku sektorā, taču piedāvātais risinājums rada bažas un pēc pieejamajiem datiem neveicina definēto mērķu sasniegšanu - netiks veicināta administratīvā sloga mazināšana un vienkāršošana nebanku sektora uzraudzība.

Informatīvajā ziņojumā trūkst skaidra pamatojuma, ka institucionāla pārdale pati par sevi uzlabos uzraudzības kvalitāti vai samazinās administratīvo slogu nozares dalībniekiem. Līdzšinējā pieredze rāda, ka kreditēšanas process varētu kļūt vēl sarēžģītāks.

Līdzīgi - bez skaidra izvērtējuma un plāna, tikušas veiktas reorganizācijas citās nozarēs un diemžēl tās nav bijušas veiksmīgas. Mums valstī ir ļoti daudz problēmu, kur būtu nepieciešami uzlabojumi, tomēr šī nav tā nozare, kur būtu nepieciešamas sasteigtas pārmaiņas. Ja mēs paskatāmies uz nebanku kredītporteļu kvalitāti, tad tā gadu no gada uzlabojas. Mums ir izveidojušies vairāki spēcīgi uzņēmumi, kuri ir bāzēti Latvijā, bet savu darbību veic visā ES teritorijā un faktiski darbojas kā finanšu pakalpojumu eksportētāji. Tāpat prakse rāda, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs spēj operatīvi reaģēt, ja kāds no tirgus dalībniekiem pārkāpj esošo regulējumu.

Pirms būtisku strukturālu reformu īstenošanas nepieciešams objektīvs un neatkarīgs Patērētāju tiesību aizsardzības centra kvalitatīvs darbības izvērtējums, tai skaitā salīdzinājumā ar citu valstu praksi. Pirmsšķietami liekas, ka šis risinājums varētu radīt 2 miljonus robu (vai papildus izdevumi?) valsts budžetā, un tas rada jautājumu vai tiks meklēti jauni veidi, kā to kompensēt no uzņēmējiem?»