Pēc valsts dzīvokļiem reiz stāvēja garās rindās — dzīvokļu trūka, daži uzņēmumi būvēja savus dienesta fondus; 1960. gados parādījās kooperatīvi, kas ņēma aizdevumus mājokļu būvniecībai, un pēc tam iedzīvotāji tos atdevuši 25 gadu laikā.
Līgumi par valsts/pašvaldību dzīvokļiem bija beztermiņa.
Un tagad Rīgā ir izstrādāta pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtība. Tā paredz, ka jau no 2026. gada maija pašvaldība sāks iekasēt maksu par īri dzīvokļos, kas pieder pilsētai.
Kā ziņots, pašvaldības dzīvokļa īres maksa, atkarībā no kadastrālās vērtības un dzīvokļa platības, varētu būt no 15 līdz 85 eiro mēnesī. Ar nekādu algu un pensiju paaugstināšanu nepietiks, lai šādu «nodokli» kompensētu.
Sākotnējā posmā daļa īrnieku tika pārbaudīti, vai viņiem ir maznodrošinātā statuss, lai atbrīvotu viņus no īres maksas; tomēr, pagarinot dzīvojamās telpas nomas līgumus, šī informācija netika atkārtoti pārbaudīta.
Atšķirībā no citām pašvaldībām Rīga neatņēma personām, kuras zaudējušas maznodrošinātā statusu, tiem piešķirtos pašvaldības dzīvokļus. No 2026. gada maija par pašvaldības īpašumā esošo dzīvokļu izmantošanu tiks iekasēta īres maksa 2,5 % apmērā no īpašuma universālās kadastrālās vērtības gadā.
Pašlaik Rīgas īpašumā ir 6300 dzīvokļu, kas tiek izīrēti kā palīdzība, un vēl 3500 dzīvokļu, kuru īrniekiem vēsturiski bija iespēja tos iegādāties savā īpašumā.
Plānots paredzēt 30 % atlaidi maznodrošinātām personām, kuras īrē dzīvokli no pašvaldības kā palīdzību; ģimenēm ar bērniem un personām ar invaliditāti — 50 % no īres maksas.
Saņemtās īres maksas plānots novirzīt pašvaldības dzīvojamā fonda uzturēšanai, tajā skaitā par remontdarbu apmaksu pašvaldību dzīvokļu īpašumos, kā arī atbalstam pieejamības veicināšanai ģimenēm ar bērniem.
Pašlaik nav skaidrs, par kādām summām ir runa.
Tāpat domes redzeslokā ir dzīvojamās telpas, kas tika izīrētas pirms daudzdzīvokļu ēku privatizācijas sākuma — līdz 1995. gada 25. jūlijam. Plānots slēgt piecu gadu īres līgumus ar tiem iemītniekiem, kuri varēja privatizēt dzīvokli, bet to neizdarīja. Šajā laikā cilvēkiem būs jāprivatizē dzīvoklis vai jāpārceļas uz privātu īrētu dzīvokli, vai jāiegādājas cits dzīvoklis.
Iepriekš noslēgtais mūža līgums zaudē spēku. Arī Austrumvācijā tā nenotika — tur valsts īres dzīvokļi netika nodoti privatizācijai, un īrnieki palika īrnieki.
Dzīvojamās telpas, kuras īrnieki neprivatizēs līdz īres līguma termiņa beigām, pašvaldība varēs izmantot savu funkciju īstenošanai, sniedzot iedzīvotājiem palīdzību dzīvojamo jautājumu risināšanā.
Galīgo lēmumu pieņems Rīgas domes plenārsēdē.
