Finanšu ministrija: Nākamgad atkal paaugstinās minimālo algu un neapliekamo minimumu.
- gadā Finanšu ministrija mērķtiecīgi īstenojusi plaša mēroga reformas un politikas pasākumus, lai stiprinātu valsts fiskālo stabilitāti, nodrošinātu ilgtspējīgu publisko finanšu pārvaldību un radītu drošu pamatu Latvijas ekonomikas attīstībai sarežģītos ģeopolitiskos un makroekonomiskos apstākļos. Gads iezīmējies ar būtiskiem lēmumiem drošības finansēšanā, investīciju vides uzlabošanā, administratīvā sloga mazināšanā un valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanā, vienlaikus saglabājot atbildīgu pieeju budžeta plānošanai un fiskālās disciplīnas ievērošanai.
Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālajiem noteikumiem, kā arī valdības izvirzītajām prioritātēm 2025. gadā izstrādāts likumprojekts “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”. Budžetā paredzēti papildu ieguldījumi valsts drošībai, demogrāfijai un izglītībai, vienlaikus rodot līdzsvaru starp aizsardzības vajadzībām, sociālo atbildību un valsts fiskālajām iespējām. Budžeta pakete sagatavota ciešā dialogā ar sociālajiem un sadarbības partneriem, tai pievienots Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokols, panākot vairākas būtiskas vienošanās ar pašvaldībām. Tāpat saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas (EK) novērtējums par budžeta atbilstību visām prasībām.
Lai nodrošinātu valdības prioritāšu finansēšanu un vienlaikus stiprinātu publisko finanšu ilgtspēju, 2025. gadā īstenoti plaši izdevumu pārskatīšanas un optimizācijas pasākumi. To rezultātā valsts pamatbudžeta izdevumi 2026. gadā samazināti par 243,4 miljoniem eiro, savukārt vidējā termiņā no 2026. līdz 2028. gadam – par 844,1 miljoniem eiro. Budžeta sagatavošanas procesā aktualizēti vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumi un fiskālo risku prognozes 2025. – 2029. gadam, kas kalpoja par pamatu pieļaujamā papildu finansējuma apmēram.
Aktivizējot valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumiem, rasta iespēja piešķirt ievērojamu papildu finansējumu drošībai, vienlaikus nepārkāpjot nacionālos un ES fiskālos noteikumus. Budžeta ietvarā paredzēta fiskālā nodrošinājuma rezerve 0,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) katru gadu, veidojot drošības spilvenu makroekonomisko risku gadījumiem. Saskaņā ar NATO definīciju Latvijas aizsardzības finansējums jau 2026. gadā sasniegs 4,9% no IKP, savukārt 2027. gadā – 5% no IKP.
- gadā panākts būtisks izrāviens ES fondu un Atveseļošanas fonda investīciju īstenošanā, no budžeta izmaksājot vairāk nekā 1,2 miljardus eiro – vēsturiski lielāko apjomu un divkāršu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Saņemts EK pozitīvs lēmums par Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam grozījumiem, kas ļāva pārstrukturēt 470 miljonus eiro jeb 10% no programmas finansējuma drošības un aizsardzības vajadzībām, vienlaikus pagarinot investīciju īstenošanas termiņu līdz 2030. gadam.
Šī gada oktobrī parakstīti saprašanās memorandi ar Islandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju par EEZ un Norvēģijas grantu jaunā perioda ieviešanu līdz 2031. gadam, nodrošinot Latvijai aptuveni 91,5 miljonu eiro finansējumu civilās aizsardzības infrastruktūras stiprināšanai, zaļajām inovācijām un korekcijas dienestu attīstībai. Šie ieguldījumi būtiski stiprina valsts noturību un sabiedrības drošību ilgtermiņā.
- gadā turpināta stabila un prognozējama nodokļu politika, tostarp ieviesta darbaspēka nodokļu reforma, pārejot uz fiksēto ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 510 eiro apmērā, savukārt 2026. gadā tas tiks paaugstināts līdz 550 eiro mēnesī, pozitīvi ietekmējot aptuveni 95% strādājošo. Vienlaikus ieviesti risinājumi investīciju vides uzlabošanai, tostarp alternatīvs uzņēmumu peļņas sadales aplikšanas režīms ārvalstu investoru piesaistei un pielāgots uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums kapitāla piesaistes veicināšanai.
Administratīvā sloga mazināšanai vienkāršotas transfertcenu dokumentācijas prasības, mainīta nokavējuma naudas aprēķināšanas kārtība, atlikta ilgtspējas ziņošanas prasību ieviešana un pārcelta obligātā e-rēķinu aprite līdz 2028. gadam. Vienlaikus vienkāršotas prasības akcīzes regulējumā un PVN piemērošanā, digitalizēti dažādi procesi, kā arī ieviesti PVN atbrīvojuma sertifikāti diplomātiskajām pārstāvniecībām.
Būtiskas strukturālās reformas īstenotas arī Finanšu ministrijas resorā, reorganizējot Valsts ieņēmumu dienestu (VID), integrējot Izložu un azartspēļu uzraudzības funkcijas un izveidojot Nodokļu un muitas policiju. No 2026. gada 1. janvāra Nodokļu un muitas policija darbosies kā atsevišķa tiešās pārvaldes iestāde iekšlietu ministra pārraudzībā, savukārt no 2026. gada 1. aprīļa azartspēļu un izložu uzraudzības funkcijas tiks koncentrētas VID.
