Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, aicinot likvidēt bāriņtiesas un īstenot visaptverošu bērnu aizsardzības sistēmas reformu, kas balstīta starptautiskos standartos un bērna labāko interešu principā.
Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Atis Blūmfelds. Viņš atzīmē, ka Latvijā bērnu tiesību un interešu aizsardzība šobrīd ir uzticēta pašvaldību bāriņtiesām, taču prakse rādot, ka daudzos gadījumos tās nespēj nodrošināt vienotu, profesionālu un bērna interesēm atbilstošu pieeju.
Viņš uzskata, ka sistēma ir sadrumstalota un pakļauta procesuālām un sistēmiskām kļūdām, kā arī ārējai ietekmei.
Kā norādīts iniciatīvā, gada laikā Tiesībsarga birojā saņemtas vairāk nekā 80 sūdzības par bāriņtiesu darba kvalitāti. Kritika attiecoties gan uz lēmumu pamatojumu, gan procedūru caurskatāmību un institūciju profesionālo kapacitāti. Arī tiesībsardze Karina Palkova publiski atzinusi, ka bāriņtiesu sistēma ir novecojusi un tai nepieciešama būtiska reforma - reorganizācija vai likvidācija, atzīmē Blūmfelds.
Viņš vērtē, ka lēmumi nereti tiekot pieņemti bez pietiekami profesionālas bērna viedokļa noskaidrošanas, bez padziļināta psiholoģiskā izvērtējuma un bez vienotiem kvalitātes standartiem. Tas radot nopietnas un ilgtermiņa sekas bērna emocionālajai attīstībai un viņa uzticībai valstij.
Blūmfelda ieskatā pašreizējā bāriņtiesu sistēma ir zaudējusi sabiedrības uzticību un praksē nereti nodara vairāk kaitējuma nekā sniedz palīdzību - gan bērniem, gan ģimenēm kopumā. Viņš aicina atteikties no bāriņtiesām kā pašvaldību pakļautības institūcijām, paredzot saprātīgu pārejas periodu, lai netiktu apdraudēta bērnu tiesību aizsardzības nepārtrauktība.
Viņš rosina izveidot vienotu valsts līmeņa bērnu aizsardzības dienestu, līdzīgu modeļiem citās Eiropas Savienības valstīs, kurā strādātu bērnu psihologi un psihoterapeiti, specializēti sociālie darbinieki, bērnu tiesību eksperti, kā arī sertificēti mediatori ģimenes tiesību jomā.
Blūmfelds rosina noteikt skaidru disciplināro un materiālo atbildību par prettiesisku rīcību, nepamatotiem lēmumiem vai bezdarbību bērnu tiesību aizsardzības procesos. Tāpat viņš aicina nodrošināt institucionālu caurskatāmību, tostarp lēmumu kvalitātes uzraudzību, vienotus profesionālos standartus, publiski pieejamu anonimizētu statistiku un pārskatus par sistēmas darbību.
Tāpat esot nepieciešams ieviest obligātu, profesionālu un zinātniski pamatotu bērna viedokļa noskaidrošanas metodiku, kas atbilst bērna vecumam un attīstības līmenim.
Blūmfelda ieskatā lēmumu pieņemšanu par būtiskiem bērna tiesību un interešu jautājumiem nepieciešams nodot tiesas kompetencē, paredzot iespēju izveidot specializētu ģimenes tiesu, kas skatītu ģimenes un bērnu tiesību lietas.
Kā ziņots, tiesībsardze Karina Palkova intervijā aģentūrai LETA paudusi, ka bāriņtiesu institūts Latvijā ir novecojis un vislabāk būtu, ja lēmumi par bērnu nākotni tiktu pieņemti tiesu sistēmā.
Savukārt Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija (LBDA) nepiekrīt tiesībsardzes kritiskajam skatījumam par bāriņtiesu sistēmas darba kvalitāti un aicinājumam lēmumu pieņemšanu pārnest uz tiesu sistēmu, jo uzskata, ka kopumā bāriņtiesu lēmumu kvalitāte esot augsta.
LBDA skaidro, ka bāriņtiesas Latvijā darbojoties skaidra normatīvā regulējuma ietvaros - tās ir lemjošas institūcijas, kuru funkcijas noteiktas Bāriņtiesu likumā, Civillikumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā par aizbildnību, aizgādnību, adopciju un citiem būtiskiem jautājumiem.
Lēmumu pieņemšanai nepieciešama institucionāla neatkarība un tiesiskas pilnvaras, ko sociālie dienesti nespēj aizvietot, jo tiem ir citi uzdevumi - sniegt sociālo atbalstu ģimenēm un veikt sociālo darbu. "Tādēļ diskusijas par funkciju pārdali prasa rūpīgu analīzi, nevis vienkāršotu "likvidēšanas" retoriku," pauž asociācija.
LETA jau rakstīja, ka Saeima decembrī pieņēma grozījumus Bāriņtiesu likumā, uz gadu - līdz 2027. gada 1. janvārim - atliekot termiņu, kad spēkā stāsies normas par bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu un kvalifikācijas komisiju.
Likuma izmaiņu anotācijā skaidrots, ka no 2026. gada Bāriņtiesu likumā bija plānots ieviest sertifikācijas sistēmu, taču izstrādes gaitā konstatēts, ka šī pieeja neatbilst bāriņtiesu darba specifikai. Labklājības ministrija jau sagatavojusi grozījumus, kas paredz sertifikāciju aizstāt ar vienotu novērtēšanas sistēmu, taču Saeima tos nepaspēs izskatīt līdz noteiktajam termiņam.
Ja termiņš netiks pagarināts, stāsies spēkā prasības, kuras nav plānots īstenot, radot tiesisku nenoteiktību un apdraudot bāriņtiesu darbības likumību, skaidrots anotācijā.
Pieņemtās izmaiņas paredz pagarināt pārejas periodu par vienu gadu, lai nodrošinātu nepārtrauktu un likumīgu bāriņtiesu darbu, līdz tiks pieņemti grozījumi par novērtēšanas sistēmu.
