Ārlietu ministre nav gatava «zīlēt», vai nākamais gads nesīs taisnīgu mieru Ukrainā 0 32

Politiķe pauda, ka zinot tikai to, ka Latvija kopā ar Eiropas partneriem darīs visu, lai arī nākamgad visos veidos palīdzētu Ukrainai.

Vienlaikus viņa situāciju ar miera sarunām novērtēja kā cerīgu, lai arī konstatēja, ka Krievija mieru negrib.

Vērtējot progresu miera sarunās, Braže sprieda, ka daļa jautājumu šādās sarunās vienmēr paliek atrisināšanai uz pēdējo brīdi. Šajā gadījumā šādi jautājumi ir Krievijas izvirzītās prasības sagrābt teritorijas, no kurām Ukrainai būtu jāatsakās bez cīņas, kā arī jautājums par okupēto teritoriju starptautisku atzīšanu.

Braže uzsvēra, ka Latvija negrasās atzīt okupētās Ukrainas teritorijas par Krievijas daļu, un līdzīga nostāja ir lielai daļai starptautiskās sabiedrības. Viņa arī uzsvēra, ka Ukraina negrasās atdot Krievijai tās neiekarotās teritorijas Donbasā, jo tur atrodas ļoti būtiski Ukrainas nocietinājumi, kas kalpo pārējās valsts daļas drošības nodrošināšanai.

Latvijas politiķe sprieda, ka Eiropai jāturpina strādāt ar ASV partneriem, kas palīdzot uzlabot tās virzītos miera plānus. Šādās sarunās tiekot audzēta ASV izpratne par situāciju, kas liekot domāt, ka no ASV šajās sarunās vēl būs arī spiediens uz Krieviju, vērtēja Braže.

Kopumā ASV centieni izbeigt bruņotus konfliktus pasaulē ir apsveicami, pauda ministre, gan atzīstot, ka kopumā drošības situācija visā pasaulē pēdējā gada laikā nav neko uzlabojusies.