Ziņojumu skaits, ko Finanšu izlūkošanas dienests (FID) saņem pēdējos gados, ir salīdzinoši nemainīgs, bet ziņojumu skaitā, kas ir saistīti ar iespējamiem sankciju pārkāpumiem, šogad ir gaidāms rekords, intervijā aģentūrai LETA prognozēja FID priekšnieks Toms Platacis.
Viņš stāstīja, ka kopumā ziņojumu skaits, ko FID saņem par aizdomīgiem darījumiem, svārstās no aptuveni 5000 līdz 6500 gadā. Savukārt par sankciju pārkāpumiem ziņojumu skaits pieaug katru gadu un šogad deviņos mēnešos ir jau vairāk nekā 500 ziņojumu.
"Līdz gada beigām noteikti būs vairāk nekā 600 ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem tieši sankciju kontekstā. Tie ir vairāk nekā 10% no kopējā ziņojumu skaita par aizdomīgiem darījumiem, un tas ir liels īpatsvars," sacīja Platacis.
Viņš stāstīja, ka vairāk nekā puse ir ziņojumu par kontiem kredītiestādēs, kuras ir pakļautas sankcijām, pamatā Krievijas kredītiestādēs, 25% ziņojumu ir par pakalpojumu, kas ir aizliegti, sniegšanu Krievijas uzņēmumiem, bet 15% ziņojumu ir par sankcijām pakļautu preču eksportu uz Krieviju, Baltkrieviju vai trešajām valstīm. Turklāt lielākoties runa ir nevis par Latvijas precēm, kuras tiek eksportētas, bet gan par preču reeksportu caur Latviju un tās sauszemes robežu.
"Pozitīvais ir tas, ka mēs nevienā no līdzšinējiem kara gadiem neesam redzējuši to, ka palielinātos ziņojumu skaits par divejāda pielietojuma vai militāru preču eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju, kā arī ziņojumu skaits par ļoti lielām summām. Ir atsevišķi gadījumi, bet lielais vairums lietu tomēr ir par cita veida precēm un pakalpojumiem," pauda FID vadītājs.
Viņš sacīja, ka arī FID ir mainījis savu darbības stratēģiju un, ja kara sākumā prioritāte biju teju ikviens ziņojums par potenciālu sankciju pārkāpumu, tad tagad augsta prioritāte ir lietām, kurās ir aizdomas par Krievijas militārā kompleksa atbalstu, precēm ar divējādu pielietojumu.
Savukārt jautāts, kādi ir iemesli noteikto sankciju pārkāpumiem, Platacis atzina, ka nekur nav pazuduši pārkāpumi nezināšanas dēļ un it īpaši tas attiecas uz kontiem Krievijas kredītiestādēs, kas ir sankciju subjekti.
"Savukārt, ja mēs runājam par apjomīgākām shēmām, tad tās šodien nenotiek nezināšanas dēļ. Pat ne atsevišķos gadījumos. Arī informācija, kā ievērot sankcijas, Latvijā ir ļoti labi pieejama. Es domāju, ka uzņēmumi, kuri nodarbojas ar eksportu, ir labi informēti par pamata lietām un zina, kur vērsties, ja rodas jautājumi. Tādēļ es teikšu, ka nezināšanas dēļ joprojām ir kādi mazāki gadījumi, bet visi lielie mēģinājumi apiet sankcijas ir veikti pilnīgi apzināti," pauda FID vadītājs.
Viņš atzīmēja, ka sankcijām ļoti rūpīgi seko arī Krievijā un Baltkrievijā. Tādēļ tikko tiek apstiprinātas jaunas sankciju kārtas un tiek ieviestas jaunas sankciju kategorijas, Krievija un Baltkrievija tūliņ meklē veidus, kā sankcijas apiet.
Atstāt komentāru