Budžets un veselais saprāts

Vienkāršs fakts: Latvijas nākamā gada pamatbudžetā apmēram 16% izdevumu ir Eiropas fondi. Katrs sestais eiro. Tie nav abstrakti skaitļi. Ceļa remonts, pa kuru braucat uz darbu, jauns bērnu laukums pagalmā, skolas siltināšana jūsu bērnam vai stipendija augstskolā vecākajam — tas viss lielā mērā tiek apmaksāts no ES budžeta.

Nils UŠAKOVS, Eiropas Parlamenta deputāts, Sociālistu un demokrātu frakcija.

Gada budžets un nakts debates

Politikā patīk daudz runāt un pieņemt rezolūcijas. Bet būsim godīgi: ar rezolūciju ceļu neremontēsi un māju nenosiltināsi. Tam vajadzīga nauda. Es strādāju Eiropas Parlamenta Budžeta komitejā jau otro sasaukumu, jo tieši šeit tiek lemts, cik līdzekļu aizies konkrētām programmām Eiropā un Latvijā.

ES 2026. gada budžeta sarunu finālraunds norisinājās 14. novembrī un beidzās plkst. 2 naktī. Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un ES dalībvalstu komandas kaulējās par katru budžeta rindu. Rezultāts: mums izdevās izsist papildus 267 miljonus eiro. Šī nauda aizies, piemēram, jauniešu programmām, zinātnei, ceļu un tiltu būvniecībai un remontam. Daļa no šiem miljoniem tiks Latvijai.

Šogad es biju ēnu ziņotājs par budžetu no mūsu sociālistu un demokrātu frakcijas. Nākamgad būšu galvenais ziņotājs jau no visa parlamenta. Tiesa, ar naudu būs grūtāk, un izsist līdzekļus kļūs vēl grūtāk. Vienlaikus ir svarīgi saprast: nauda Latvijai Briselē ir. Problēma bieži ir tā, kā tās tiek izmantotas šeit, mājās. Birokrātijas, vilcināšanās un politisko strīdu dēļ šie līdzekļi bieži iestrēgst gaiteņos vai tiek tērēti nesaprotami kam.

Septiņu gadu plāns: apdraudējums pilsētām un zemniekiem

Galvenā cīņa rit par jauno ES septiņu gadu budžetu 2028.-2034.gadam. Un šeit ir divas lielas problēmas. Pirmā — drošības un parādu atmaksas izmaksu pieauguma dēļ tiek piedāvāts apcirpt naudu pašvaldībām un lauksaimniecībai. Latvijai tas ir risks: mazāk līdzekļu skolu vai ceļu remontiem un mazāks atbalsts zemniekiem, kuri jau tā saņem mazāk nekā viņu kolēģi citās ES valstīs.

Otra — centieni vienā kopējā fondā nopludināt naudu infrastruktūrai (ceļiem, skolām) un naudu lauksaimniecībai. Pilsētām un zemniekiem būs jākonkurē savā starpā. Kas svarīgāks – jauns ceļš vai jauns traktors?

Kas dalīs naudu

Un pats bīstamākais: jaunajā modelī tiek piedāvāts vairāk varas atdot nacionālajām valdībām. Patiesībā tas nozīmē, ka tieši valdība Rīgā lems, kurai pilsētai dot naudu un kurai — ne.

Mēs visi zinām, kā tas ir: nauda var aiziet tur, kur “savs” mērs, bet citi paliks ne ar ko. Šobrīd galvenais uzdevums ir nepieļaut, ka šādi spēles noteikumi tiktu pieņemti ES līmenī. Pašvaldības nedrīkst būt atkarīgas no valdības iegribām.

Mūsu frakcijā es ietilpstu jaunā septiņu gadu budžeta darba grupā. Priekšā pusotrs gads smagu pārrunu.

Austrumu robeža un cilvēku atbalsts

Interesants fakts: kad Lielbritānija izstājās no ES, Rietumu robežai izveidoja īpašu 5,4 miljardu eiro fondu, lai palīdzētu reģioniem tikt galā ar sekām. Jo tirdzniecība ar Lielbritāniju ir kļuvusi sarežģītāka. Vai tad uz austrumu robežas situācija ir vienkāršāka? Vai tad slēgtos robežpunktus, dzeloņstiepļu žogus un betona “pūķa zobus” Latgalē var salīdzināt ar situāciju pēc Breksita Francijas ziemeļos vai Flandrijā? Taisnīgs jautājums: ar ko pašvaldības Latgalē ir sliktākas? Kāpēc par visu jānorēķinās pašiem pierobežas iedzīvotājiem?

Kopā ar kolēģiem no Baltijas, Polijas un Somijas mēs cīnāmies, lai austrumu robežai tiktu izveidots tāds pats atbalsta fonds. Un ir vajadzīgi divi palīdzības veidi.

Pirmkārt, drošības izdevumi — nostiprinājumi, infrastruktūra — ir daļēji jāapmaksā no kopējā Eiropas budžeta. Tā ir es kopējā robeža.

Otrkārt, tur, kur ceļ žogus, biznesam kļūst grūtāk strādāt, cilvēki aizbrauc. Tāpēc nepieciešams atsevišķs atbalsts iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām pierobežas reģionos — darbavietām, ceļiem, sociālajām programmām. Arī no es budžeta.

Misija uz Latgali: ieraudzīt savām acīm

Lai pārliecinātu kolēģus par Briseli, nepietiek ar ziņojumiem. Tāpēc šā gada aprīlī pēc manas iniciatīvas Latgalē ieradās Budžeta komitejas deputātu misija.

Tikāmies ar Latgales pašvaldību mēriem, aizbraucām uz robežu, uz slēgto KP Vientuļos. Bija vajadzīgs, lai deputāti no, piemēram, Francijas vai Portugāles savām acīm redzētu, ar ko dzīvo šobrīd Latgale. Tas ir pavisam kas cits nekā lasīt par “austrumu robežu” ziņojumā.

Pirmie rezultāti, pateicoties šādām misijām, ir. Austrumu robeža tagad atzīta par prioritāti es budžetā. Jaunajā daudzgadu budžetā runāts par atbalstu pierobežas reģioniem. Nākamais solis ir šo atzīšanu pārvērst reālā naudā Latgalei un citiem pierobežas reģioniem.

Centrālās un Austrumeiropas balss

Latvija ir neliela valsts. Eiroparlamentā mums ir tikai 9 deputāti no 720. Sociālistu un demokrātu frakcijā es vispār esmu viens. Lai sasniegtu rezultātus, ir jāapvienojas ar kaimiņiem.

Tāpēc mēs izveidojām atsevišķu deputātu grupu no Centrālās un Austrumeiropas mūsu frakcijas iekšienē. Tajā iekļauti kolēģi no Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas un citām valstīm. Es kļuvu par šīs grupas — sava veida mūsu reģiona “arodbiedrības” — līdzpriekšsēdētāju.

Mums ir līdzīgas problēmas: algas ir zemākas nekā Rietumos, jauniešu aizplūšana. Un, kad runājam vienā balsī, mūs labāk dzird Briselē.

Turklāt svarīgi ir ne tikai kopīgi cīnīties ar problēmām, bet arī pārņemt veiksmīgu pieredzi. Spilgts piemērs ir Polija: vienas paaudzes laikā tā ir gājusi ceļu no trūcīgas postkomunistiskas valsts līdz vienai no lielākajām es ekonomikām. Tas ir rezultāts prasmei izmantot es kā attīstības instrumentu, nevis kā mērķi kritikai.

Daudz darba

Eiropas budžets ir instruments. To var izmantot savas valsts un tās cilvēku interesēs, bet var to atdot citiem un pēc tam sašust par rezultātu. Ja nepiedalīsies lēmumu pieņemšanā, tos pieņems bez mums un, visticamāk, ne mums par labu. Darba priekšā vēl daudz.

Māju renovācija par ES līdzekļiem

Eiropā pieaug mājokļu un īres cenas. Mēs to labi redzam arī Latvijā. Patlaban Eiropas Parlamentā tiek izstrādāta jauna ES mājokļu programma. Taču pirmajā melnrakstā nav iekļauts Latvijai būtisks aspekts — māju renovācija.

Ļoti svarīgi ir celt jaunu, pieejamu mājokli. Bet mums Latvijā joprojām ir kritiski saņemt atbalstu no ES budžeta arī padomju laikā celto daudzstāvu māju renovācijai.

Esmu sagatavojis un iesniedzis vairākus grozījumus ES mājokļu programmā, lai tajā iekļautu māju renovāciju. Balsojums notiks nākamā gada sākumā.

Lielais Brālis un jūsu WhatsApp kontrole

Šī tēma cilvēkus satrauc vairāk nekā daudzi citi risinājumi Briselē. To pierāda simtiem e-pasta vēstuļu, ko saņēmu savā e-pastā, ar protestiem pret tā saucamo Chat Control.

Chat Control tiek piedāvāts kā līdzeklis cīņai pret bērnu seksuālo ekspluatāciju internetā. Mērķis neapšaubāmi ir pareizs, tomēr piedāvātais risinājums faktiski nozīmētu katra lietotāja tālruņa un visu tā ziņojumu skenēšanu tādās lietojumprogrammās kā, piemēram, WhatsApp vai Signal.

Tas nozīmē šifrēšanas laušanu, “melnā gājiena” atvēršanu hakeriem, krāpniekiem vai specdienestiem. 26. novembrī ES dalībvalstis vienojās atteikties no piespiedu “totālās skenēšanas” un pāriet uz modeli, pie kura skenēšana iespējama tikai uz brīvprātīga pamata no platformu puses. Taču šifrēšanas un privātuma riski nekur nepazūd.

Šobrīd bumba atkal ir Eiroparlamenta pusē: tuvāko mēnešu laikā sāksies sarunas starp parlamentu, Padomi un Komisiju, un mums ir iespēja šo projektu būtiski pārrakstīt. Deputāti centīsies panākt, lai likuma fināla tekstā būtu šifrēšanas aizsardzība un aizliegums masveidā kontrolēt personīgo saraksti.

Mūsu uzdevums ir rast risinājumus, kas tiešām palīdzētu cīņā ar bērnu ekspluatāciju. Bet pie tam es pats un lielākā daļa manu kolēģu esmu pret “lielā brāļa” ieviešanu Eiropā.

Minimālā alga: jauns standarts

gada 1. janvārī minimālā alga Latvijā pieaugs līdz 780 eiro. Tas nav nacionālās valdības dāsnuma akts, bet gan Eiropas prasību izpilde.

ES direktīva par adekvātu minimālo algu ir tieši mūsu politiskās ģimenes, sociālistu un demokrātu iniciatīva. Novembrī ES tiesa pielika svarīgu punktu: direktīva kopumā ir likumīga, Dānijas sūdzība, kas mēģināja to apstrīdēt, noraidīta.

Minimālā alga nedrīkst būt atkarīga no koalīcijas vēlmes “pirms vēlēšanām kaut ko pacelt”. Latvijas iedzīvotājiem šī direktīva ir iespēja, ka atalgojums pakāpeniski tiks pacelts līdz taisnīgam līmenim.