Vairākas Latvijas darba devēju organizācijas vēstulē Saeimai aicina atbalstīt darba devēju rosinātās izmaiņas Darba likuma grozījumos, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).
LDDK kopā ar citām Latvijas lielākajām nozaru asociācijām ir nosūtījušas vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai un Saeimas frakcijām ar lūgumu atbalstīt darba devēju rosinātās izmaiņas Darba likuma grozījumos, lai aktuālais regulējums atbilstu darba tirgus prasībām, motivētu koplīgumu slēgšanu un veicinātu Latvijai spēju konkurēt ar Baltijas un arī citām Eiropas valstīm.
LDDK norāda, ka pašreizējais regulējums ir šķērslis koplīgumu slēgšanai un veido uz neuzticēšanās balstītas darba tiesiskās attiecības. Darba devēju piedāvātie grozījumi nodrošinātu precīzi plānotu un balansētu slodzi, kā arī atbilstoši kompensētu darba samaksu darbiniekam, motivāciju precīzai darba laika uzskaitei darba devējiem un nodokļu ieņēmumus valstij.
Vēstulē, pēc LDDK vēstītā, darba devēju organizācijas aicina Darba likumā noteikt koplīguma darbības termiņu pēc tā beigām vienu gadu un paredzēt sešus mēnešus paziņošanai par līguma saistību izbeigšanos. Priekšlikumi paredz arī noteikt virsstundu darba kompensācijas bāzes likmi 50% apmērā, kā arī paredz izslēgt no likuma pantu, kas liedz uzteikt darba attiecības arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas.
LDDK norāda, ka pašreiz valdības iesniegtie piedāvājumi nerisina vai daļēji risina Darba likuma grozījumu mērķus - veicināt koplīgumu slēgšanu un veicināt sociālo dialogu.
"Mūsdienīgā darba vidē darba ņēmēju un darba devēju regulārs dialogs veicina sociālo dialogu un tā kvalitāti," pauž LDDK, piebilstot, ka līgumu spēkā esamība pēc tā termiņa beigām neveicina Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā noteikto mērķu izpildi par koplīgumu pārklājumu vismaz 80% apmērā. Darba devēju ieskatā regulāra un savlaicīga diskusija par koplīguma nosacījumiem ir svarīgs aspekts, veidojot uzticamas partnerības. Nosakot pārspīlēti garus termiņus tiek radīta vakuuma vide, kur risinājumu nemeklē neviena no pusēm un mazina koplīgumu prestižu, uz ko norāda arī zemais koplīgumu pārklājums Latvijā.
Darba devēji neatbalsta valdības virzīto piedāvājumu par iespēju koplīgumos pasliktināt darba ņēmēju apstākļus, piemēram, nosakot zemāku virsstundu likmi koplīgumos.
LDDK atzīmē, ka koplīgums ir instruments, lai darba ņēmēji kolektīvi panāktu labākus un stabilākus nosacījumus, bet darba devēji - paredzamību, sakārtotas attiecības un mazāku individuālu strīdu risku. Tas var vēl vairāk ietekmēt darba ņēmēju vēlmi slēgt koplīgumus, samazinot šī mehānisma lomu Latvijā.
Organizācijas aicina noteikt virsstundu apmaksu bāzes likmi 50% apmērā, saglabājot iespējas noteikt augstāku virsstundu likmi koplīgumos. Šāds regulējums, pēc LDDK skaidrotā, uzlabos darba slodžu plānošanu, virsstundu darbs nekļūs par normu un veicinās Latvijas darba devēju konkurētspēju gan Baltijā, gan Eiropā. Papildus tas stiprinās koplīgumu mehānisma efektivitāti, kur darba devēju ieskatā būtu jāizveido skaidra koplīgumu uzskaites sistēma, lai varētu datos balstīti sekotu līdzi regulējuma ietekmei uz koplīgumu pārklājumu Latvijā.
Darba devēji aicina izslēgt no Darba likuma pantu, kas liedz darba devējam uzteikt darba attiecības arodbiedrības biedram bez arodbiedrības piekrišanas, kas rada nevienlīdzību starp visiem darbiniekiem. Tā piešķir nepamatotas priekšrocības atsevišķai grupai un mazina uzticēšanos darba attiecībās. Šāda norma ir nesamērīga, jo tā ierobežo darba devēja pamattiesības veikt uzņēmējdarbību un kavē savstarpēju uzticēšanos darba attiecībās, savukārt tās atcelšana atjaunotu vienlīdzību un radītu stabilu pamatu sociālajam dialogam un koplīgumu slēgšanai, pauž LDDK.
Vēstuli parakstījusi LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas eksportētāju asociācija "The Red Jackets", Būvmateriālu ražotāju asociācija, Finanšu nozares asociācija, Latvijas Būvniecības apvienība, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Apdrošinātāju asociācija, Veselības aprūpes darba devēju asociācija, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija, autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto", Latvijas Koledžu asociācija, Latvijas Restorānu biedrība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, Latvijas Poligrāfijas asociācija, Auto asociācija, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācija un citas organizācijas.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, skatīs grozījumus Darba likumā.
Jau vēstīts, ka valdība šogad augustā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā.
Izmaiņas tostarp paredz iespēju samazināt samaksu par virsstundu darbu. Šobrīd likums paredz piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka puses varēs vienoties par mazāku virsstundu apmaksas apmēru. Tas nozīmē, ka ar koplīgumu darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs vienoties par mazāku virsstundu apmaksas apmēru, bet kas nav mazāks kā 50% apmērā.
