Sabiedriskā transporta jautājums ir saņemts mantojumā no iepriekšējiem ministriem - Tāļa Linkaita un Jāņa Vitenberga (NA), Saeimas sēdē, kurā tiek skatīts demisijas pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam (P), norādīja pats Švinka.
Švinka uzsvēra, ka iepriekšējo ministru laikā noslēgti pārvadājumu līgumi ar 11 pārvadātājiem 16 lotēs - 2020. gadā septiņi līgumi, 2021. gadā divi, 2023. gadā vēl septiņi, bet 2024. gadā divi līgumi slēgti tiešā piešķīrumā.
Šogad indeksēti 2020. gada līgumi, nākamgad - 2021. gada. Viņš kritizēja četru gadu indeksācijas mehānismu, uzskatot to par kļūdu, jo līgumi izstrādāti, neņemot vērā tirgus svārstības.
Pārvadātāji, kas slēdza līgumus 2023. gadā, jau zināja ekonomisko situāciju un piedāvāja dempinga cenas, akcentēja ministrs.
Švinka norādīja, ka līgumos bija jāparedz ikgadēja indeksācija un citādas autobusu prasības, lai nodrošinātu pakalpojuma kvalitāti. Viņš aicina pārvadātājus, kuri nespēj pildīt līgumus, vienoties par to pārtraukšanu, lai Autotransporta direkcija (ATD) varētu izsludināt jaunus iepirkumus ar labākiem nosacījumiem un šoferu atalgojumu. Sabiedrībai nepieciešami pārvadātāji, kas nodrošina drošu un kvalitatīvu pakalpojumu, uzsvēra ministrs.
Švinka uzsvēra, ka kilometra cena ir noteikta brīvas konkurences apstākļos, nevis valsts regulēta, tāpēc ministrs nevar to mainīt. Viņš plāno izsludināt jaunus iepirkumus, kas atbilst šodienas tirgus situācijai, meklēt tiesisku regulējumu zaudējumu kompensēšanai, sākt digitalizāciju, izstrādāt komercmaršrutu un reģionālā transporta stratēģijas, kā arī ieviest "transportu pēc pieprasījuma" Sociālā klimata fonda ietvaros.
Jau ziņots, ka parlamentārieši šodien Saeimas sēdē skata opozīcijas deputātu sagatavoto lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu Švinkam.
Lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu tapis pēc opozīcijas deputātu pieprasījuma Švinkam par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos.
Pieprasījumu iepriekšējā Saeimas sēdē atbalstīja parlamentāriešu vairākums. Par pieprasījumu nobalsoja 46 opozīcijas deputāti, tostarp savulaik no "Progresīvo" rindām ievēlētā Skaidrīte Ābrama, bet koalīcija spēja savākt tikai 43 balsis pret. Kopā ar koalīciju parasti balsojošais deputāts Oļegs Burovs šoreiz bija izvēlējies balsojumā nepiedalīties.
Deputāti no partijas "Latvija pirmajā vietā" bija vērsušies pie satiksmes ministra Švinkas ar prasību skaidrot un pamatot lēmumus, kas saistīti ar būtisku sabiedriskā transporta - īpaši reģionālo autobusu - reisu samazināšanu. Deputāti pauda bažas par to, ka šie lēmumi var radīt nopietnas sekas reģionos, īpaši lauku teritorijās, kur sabiedriskais transports ir būtisks iedzīvotāju mobilitātei.
Pieprasījumā uzsvērts, ka plānotais reisu samazinājums par 16% jeb vairāk nekā 11 miljoniem kilometru var būtiski ietekmēt pasažierus, īpaši sociāli mazāk aizsargātās grupas. Satiksmes ministrijai deputāti pārmet bezdarbību, ignorējot Finanšu ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja ieteikumus par iespējamiem līgumu grozījumiem.
Deputāti pieprasīja skaidrojumus par līgumu izbeigšanas procedūrām, jaunu konkursu nosacījumiem, šoferu trūkuma risināšanu, kā arī par plānotajiem kompensējošajiem pasākumiem, piemēram, transportu pēc pieprasījuma. Tāpat pieprasījumā tika uzdots jautājums par to, kā šie lēmumi saskan ar valsts deklarētajiem mērķiem reģionu attīstības un sociālās iekļaušanas jomā.
Dotētais reģionālās nozīmes autobusu maršruta tīkls nākamgad plānots 56,145 miljonu kilometru apmērā, kas ir par 11,06 miljoniem kilometru jeb 16% mazāk nekā prognozēts 2025. gadā, nolēmusi Sabiedriskā transporta padome.
Paredzēts, ka katrā maršruta tīkla daļā tiks samazināti reisi vai reisu daļas ar zemu rentabilitātes un pārvadāto pasažieru rādītāju.
Atstāt komentāru