Visās valsts ministrijās un Valsts kancelejā aptuveni 10% darbavietu ir vakantas. Tas atspoguļo “vidējo temperatūru” valsts pārvaldē un, iespējams, arī pašvaldībās, jo sistēma nereti kopē praksi no centrālajiem orgāniem, raksta sabiedriskie mediji.
Samazinot izdevumus par 10% no valsts budžeta 18 miljardu eiro izdevumu daļas, 2026. gadā būtu iespējams ietaupīt aptuveni 1,8 miljardus eiro. Skaidrs, ka ne visus izdevumus var attiecināt uz darba algām, tomēr būtisku daļu deficīta teorētiski būtu iespējams segt, likvidējot ilgstoši neaizpildītās vakances.
Ministrijas un Valsts kanceleja veido valsts pārvaldes centrālo aparātu, un jau gadiem ir zināms, ka aptuveni 4000 valsts ierēdņu štats nav pilnībā pamatots. Vienlaikus vakances norāda, ka iestādes tiek galā ar darbu arī esošajā cilvēkresursu sastāvā. Tas nozīmē — ja amati stāv tukši, tie būtu jāizņem no budžeta, nevis jāatstāj kā formāls izdevumu posteņs.
Bieži tiek minēts princips: ja nauda ir piešķirta, tā tiks iztērēta, un budžetā neatgriezīsies. Šī pieeja Latvijas valsts pārvaldē pastāv no neatkarības atjaunošanas laikiem — kopš 1991. gada iestāžu finansējums lielā mērā balstās uz amata vietu skaitu, nevis faktisko nepieciešamību.
To labi ilustrē vienkāršs piemērs — muzejs. Tā budžeta pamatā ir amata vietu skaits, nevis kolekciju glabāšanas vajadzības vai citi objektīvi kritēriji. Amatu skaitam samazinoties, proporcionāli samazinās arī budžets. Šāds princips, balstoties gan uz stāstiem, gan praktiskām liecībām, var nebūt precīzs visos gadījumos, tomēr nav šaubu, ka algu fonds vairumā iestāžu veido lielāko izdevumu daļu, un sistēma sanes ievērojamas strukturālās neefektivitātes.
Atstāt komentāru