Kanāda sevi agrāk nav uzskatījusi par tiltu starp ASV un Eiropas valstīm, tomēr tagad sāk apjaust, ka tai šajā ziņā varētu būt lielāka loma, intervijā aģentūrai LETA drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference 2025" gaitā uzsvēra starptautisko attiecību, aizsardzības un ģeoekonomikas eksperts, Kanādas konsultatīvās grupas "Pendulum" līdzdibinātājs Džonatans Berkšīrs Millers.
"Agrāk sevi neuzskatījām par tiltu, bet domāju, ka tagad, vērojot šo spriedzi Vašingtonas un Briseles attiecībās, sākam apjaust, ka Kanādai varētu būt lielāka loma. Mēs varam būt tilts arī Arktikā, jo esam Arktikas valsts, un tādas ir arī vairākas ES un NATO valstis, kuras visas ir satrauktas ne tikai par to, ko [ASV prezidents Donalds] Tramps saka par Grenlandi, bet arī par to, ko Arktikā vairāk un vairāk dara Krievija un Ķīna," norādīja Millers.
Viņš cer, ka tagad Kanāda uzņemsies mazliet vairāk no šīm funkcijām. Arī jaunais Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs ļoti iestājas par transatlantisko sadarbību, cenšas panākt, lai Kanāda ne tikai atbalstītu Ukrainu, bet arī veidotu saikni ar Eiropu.
Millers uzsvēra, ka Kanādas attiecībās ar ASV kopumā joprojām ir sarežģīts posms. Vairāku Kanādas valdību gūtajos panākumos gadu gaitā ir bijis liels ieguldījums no attiecībām ar ASV - no piekļuves tirgum, tirdzniecības, drošības, ko, pēc Millera domām, "esam to izmantojuši un pametuši novārtā".
Viņš uzskata, ka līdzīgs stāsts varētu būt arī par Eiropas un ASV attiecībām NATO kontekstā, kad daudzas valstis pietiekami nenovērtēja šīs alianses vērtību.
"Esam centušies pārliecināt ASV, ka arī tās gūst labumu no miermīlīgas, stabilas, līdzīgi domājošas demokrātijas aiz to ziemeļu robežas. Tomēr šī ir sarežģīta saruna. Ir lietas, kas mums jāpaveic pašiem, lai mūsu valsts būtu drošāka," sacīja eksperts.
Tomēr esot arī reizes, kad ir ASV jāsaka "nē". Attiecībās ar Vašingtonu tas radot diezgan sarežģītu dinamiku
Kopumā šobrīd Kanādas attiecības ar ASV ir uzlabojušās, pateicoties premjerministra maiņai.
"Trampam personīgi ļoti nepatika mūsu bijušais premjerministrs Džastins Trudo. Viņu attiecībās bija sava vēsture, un Tramps viņu uzskatīja par augstprātīgu līderi. Viņi bija kā eļļa un ūdens, nesapratās nemaz," vērtēja Millers.
Jaunais premjerministrs Trampam esot vairāk pa prātam.
Kā lielu notikumu Millers novērtēja Kārnija vizīti Vašingtonā. "Nekas ļoti šausmīgs nenotika. Ja tu vari iekļūt Ovālajā kabinetā un tikt ārā sveikā, tad tā tagad ir uzvara," ironizēja Millers.
Viņaprāt, Kanādas paustā apņemšanās palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tai ir ļoti liels solis. Trampa izteikumi, ka no NATO būtu jāizslēdz Spānija, netieši attiecas arī uz Kanādu, tomēr abu valstu nostājas eksperts vērtē atšķirīgi, jo Spānija ne tikai netērē aizsardzībai naudu, bet arī vilcinās uzņemties jebkādas saistības.
"Jā, ilgi tērējām aizsardzībai tikai 1,3% no mūsu IKP. Esam izteikuši solījumus, tomēr, protams, mērķis ir 5%. Tāpēc, pēc Trampa domām, vajadzētu izraidīt no NATO arī Kanādu. Domāju, ka esam guvuši zināmas atlaides mūsu jaunā premjerministra dēļ," sacīja Kanādas konsultatīvās grupas "Pendulum" līdzdibinātājs.
Pagaidām arī nav skaidrs, kam tieši Kanāda tērētu šo naudu, ja tā tiktu piešķirta aizsardzībai. Viņaprāt, nauda noderētu cilvēkresursiem, kā arī tehnoloģisko iespēju spēcināšanai.
Vislielākās bažas Millers pauda par cilvēkresursiem, jo bijis ļoti grūti piesaistīt cilvēkus bruņotajiem spēkiem. Kanādas armijai trūkst, piemēram, iznīcinātāju piloti un zemūdeņu jūrnieki, kas ir īpaši aktuāli tāpēc, ka Kanāda plāno palielināt savu zemūdeņu floti līdz 12.
Arī Kanādas misija Latvijā bruņoto spēku prestižu pārāk daudz nespodrina, jo valstī par to nav pārāk daudz informācijas. Millers atzina, ka lielākā daļa kanādiešu, visdrīzāk, nemaz nezina, ka Kanādas karavīri ir Latvijā.
"Valdībai par to būtu plašāk jākomunicē ar sabiedrību. Tomēr arī domāju, ka mēs arī vilcināmies runāt pārāk daudz, jo nevēlamies dzirdēt, kā atsevišķi kanādieši mestos šo misiju kritizēt un apšaubīt, vai tas mums ir jādara. Iespējams, valdība par šo misiju runā mazāk, nekā vajadzētu, tieši šo iemeslu dēļ," viņš piebilda.
Liela nozīme šādai attieksmei Kanādas sabiedrībā ir arī Krievijas un Ķīnas propagandai. Millers uzskata, ka ārējo manipulāciju atklāšana un atmaskošana ir svarīgi, tomēr ir jākļūst agresīvākiem.
"Pamatā tikai aizsargājamies. Mums ir vairāk jāvēršas pret pašiem mūsu pretiniekiem. Mēs varam neatkāpties no mūsu vērtībām un demokrātisko, atvērto sabiedrību ētikas un vienlaikus izaicināt arī viņu institūcijas," sacīja Millers.
Viņaprāt, šobrīd Rietumu demokrātijām un aliansēm jādomā par to, ka tas ir jādara, ja vēlamies uzvarēt ilgtermiņa karā.
