Ģeopolitikas eksperts Millers nacionālās drošības ziņā vairs robežas neredz 0 37

"Pasaule vairs nav tāda, kāda tā bija pirms 30, 40, 50 gadiem, pat pirms 20 gadiem, kad tirdzniecība un nacionālā drošība bija nodalītas lietas. Nozaru robežas ir nojauktas. Negribu gluži teikt, ka tagad pilnīgi viss ir nacionālās drošības jautājums, tomēr vairs nedzīvojam tajā pasaulē, kad konkrētas lietas bija savā vietā, bet nacionālā drošība citā," sacīja Millers.

Viņš skaidroja, ka tagad arvien vairāk apzināmies, ka mūsu pretinieki, "jo īpaši mūsu galvenie pretinieki Krievija un Ķīna", tirdzniecību, enerģētiku vai investīcijas nenodala no nacionālās drošības - viņiem viss ir vienas un tās pašas spēles ietvaros.

Millers uzsvēra, ka vienlaikus arī novērojam, ka tāpat izplūdušas ir arī ģeogrāfiskās robežas starp dažādiem starptautiskajiem teātriem, kam visskaidrākais piemērs ir Ziemeļkorejas spēki, kas karo Eiropā un mirst Krievijas režīma vārdā, nogalinot cilvēkus Ukrainā.

"Tas ir kaut kas tāds, ko mēs no Krievijas saiknes ar dažām Austrumāzijas autokrātijām gluži negaidījām. Novērojam aizvien ciešāku saistību starp tādām jomām kā tirdzniecība un valsts drošība, kā arī šādas ģeogrāfiskas saiknes, kad pat iesaistīto valstu intereses var nebūt pilnīgi vienādas, kā tas ir Krievijas un Ķīnas gadījumā, tomēr redzam, ka tās palīdz viena otrai, kad tas ir izdevīgi," viņš sacīja.

Krievija tiek pabalstīta, kaut Ķīna izliekas, ka tā nav iesaistīta karā un neizvēlas kādu no pusēm, turklāt vienlaikus redzam šo mijiedarbību arī no otras puses, Krievijai ļoti aktīvi iesaistoties Klusā okeāna reģionā un kaitējot tādu demokrātisku valstu interesēm kā Japāna, Dienvidkoreja un Taivāna, piebilda eksperts. Viņam nav šaubu, ka kādas eskalācijas gadījumā Krievija Ķīnu atbalstītu visai atklāti - tās atbalsts būtu līdzīgs ķīniešu atbalstam krieviem.

"Domāju, ka šis krievu noziedzīgais režīms ir daudz atklātāks, viņi vairs neuztraucas par savu reputāciju. Viņi necenšas sabalansēt savas attiecības ar Japānu vai Dienvidkoreju. Ja Ķīnai kaut kas būs vajadzīgs, tad viņi to sniegs," sacīja eksperts.

Kanādas konsultatīvās grupas "Pendulum" līdzdibinātājs arī uzskata, ka mūsu rīcībā esošie instrumenti šo draudu novēršanai vājinās un sašaurinās: "Protams, mums ir NATO, kas ir lieliski. Mums ir arī citas organizācijas, Eiropas Savienība (ES), divpusējas saistības. Tomēr starptautiskās kopienas, kas varētu cīnīties pret šiem draudiem, ar katru dienu vājinās. Diemžēl patlaban risinām visas šīs problēmu grupas ar ierobežotiem līdzekļiem."

Millers pieminēja ANO, kuru divas pastāvīgās Drošības padomes locekles - Krievija un Ķīna - izmanto savās interesēs, kā arī ASV jautājumu, jo attiecības ar to daudzām sabiedrotajām valstīm ir visai izaicinošas.

Eksperts piekrīt, ka zināmā mērā ir jau iestājies jauns Aukstais karš. Kā vienu no mūsu izaicinājumiem viņš min šo mums naidīgo spēku konverģenci. Kaut Krievijas, Ķīnas, Ziemeļkorejas un Irānas intereses ir atšķirīgas un viedokļi ne vienmēr saskan, tomēr šī jaunā Aukstā kara kontekstā tās sakrīt vairākos punktos - šo valstu elitēm ir viens galvenais mērķis ir saglabāt savu režīmu un palikt bagātiem un korumpētiem, ko ir iespējams sasniegt, vājinot Rietumus.

"Visām šīm valstīm ir atšķirīgas attiecības ar ASV, Eiropu un Kanādu, tomēr tās ir vienisprātis, ka tad, ja viņiem izdosies vājināt Rietumu tēlu, izdosies vājināt Rietumu gribu, nekas cits vairs tām nespēs kaitēt. Tas ir pamatprincips, par kuru viņi ir vienisprātis," aģentūrai LETA norādīja Millers.

Nesenos hibrīduzbrukumus Eiropā viņš vērtē kā daļu no rūpīgi izkalkulētas stratēģijas, lai arvien vairāk izpludinātu pieļaujamā robežas.

"Tāds arī ir hibrīdkara mērķis, ka uzbrucēju neizdodas pilnībā identificēt un tā identitāte tiek apšaubīta gan konkrētā valstī, gan aliansē - kā medijos, tā domnīcās un politiķu aprindās. Mēs spriedelējam par to, kā mums būtu jārīkojas, ja pierādītos, ka aiz kaut kā stāv Krievija. Vai tas ir 4. pants? Vai 5. pants? Tas viss viņiem ir izdevīgi," sacīja Millers.

Viņaprāt Krievija, kas ir visticamākā uzbrukumu veicēja, visvairāk rūpējas par to, lai saglabātos iespēja no notiekošā kaut kādā veidā norobežoties, jo krieviem ir jānodrošina, lai uzbrukumus nevarētu tieši saistīt ar viņiem - jārada iespaids, ka par to pastāv šaubas.

Millers piekrīt, ka šādi uzbrukumi palīdz NATO valstīm kļūt pret tiem sagatavotākām.

"Ja rīkojamies pareizi, tad kļūstam noturīgāki pret šādiem uzbrukumiem. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai mēs nenormalizējam šādu situāciju. Jo vairāk kaut kas notiek, jo vairāk pie tā pierodam, bet to nevajadzētu pieļaut. Tas ir tas, ko vēlas Krievija. Nedrīkst pieļaut pastāvīgu zondēšanu un savas gaisa telpas pārkāpšanu. Ja tas turpinās, tad ir jānosaka šīs robežas un jāpieņem sekas. Sevi ir jāaizsargā," uzsvēra Kanādas eksperts.