Nedēļas sākumā vienlaikus notika parlamentārās ārlietu komisijas sēde, kas izskatīja priekšlikumus par Stambulas konvencijas denonsēšanu, un budžeta komisijas sēde, kuras darba kārtībā bija nākamā gada valsts budžeta projekts, raksta LETA ar atsauci uz «Latvijas Avīze».
„Ārlietu komisijas sēdē bija četras televīzijas kameras, bet budžeta komisijā tikai viena,” - ar nožēlu atzīmēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Harijs Rokpelņš. Kā budžeta komisijas deputāts viņš vēlētos, lai politiķiem prioritāte paliktu budžets, un sabiedrība pamanītu, ko ZZS ir panākusi, piemēram, saglabājot vairāk nekā 30 lauku skolas, kas varēs turpināt darbu.
Tomēr pašlaik politiskajā dienaskārtībā pirmo vietu ieņem diskusijas par Stambulas konvenciju. Process, ko ZZS uzsāka, lai atgādinātu vēlētājiem par savu apņemšanos konservatīvām vērtībām, ir izslīdējis no kontroles. Atbalstot opozīcijas partijas „Latvija pirmajā vietā” priekšlikumu izstāties no konvencijas, kas tika ratificēta 2023. gada beigās, ZZS, iespējams, neapzinājās, kādās apmēros šie nesaskaņas izpaudīsies.
Neoficiāli zināms, ka koalīcija mēģināja apspriest izejas ceļus no situācijas, tomēr „Progresīvajiem” šis konflikts izrādījās negaidīta iespēja atgādināt vēlētājiem par savām vērtībām, tāpēc viņi ļāva notikumiem attīstīties pašiem.
Ārlietu komisija trešdien pabeidza likumprojekta sagatavošanu galīgajam lasījumam, noraidot „Progresīvo” un „Jaunās Vienotības” priekšlikumus, kas bija vērsti uz konvencijas izstāšanās aizkavēšanu, un Saeima šo jautājumu varētu izskatīt jau ceturtdien. Tomēr, pat ja partneriem izdosies izlīdzināt pašreizējo konfliktu, partiju nostājas atšķiras arī citos jautājumos, piemēram, attiecībā uz lēmumu izvirzīt par sabiedrisko elektronisko mediju padomes locekli tās bijušo priekšsēdētāju Jāni Siksni.
Savukārt satiksmes ministrs Aitis Švinka („Progresīvie”) atsakās izskatīt jautājumu par Ventspils ostas pārvaldes parādu dzēšanu 14,8 miljonu eiro apmērā, ko virza ZZS. Par ostas atpalikšanu Švinka uzskata iepriekšējo gadu mantojumu, kad „no ostas līdzekļiem, ES fondiem un valsts atbalsta tika uzturēta Ventspils infrastruktūra.”
