Politiķis Edmunds Cepurītis paziņoja, ka Eiropā aug izpratne: Krievijas tūrisms un ceļojošie Krievijas pilsoņi nav atdalāmi no kara Ukrainā. Viņš aicināja ES pastiprināt vīzu politiku un nodot iesaldētos aktīvus Ukrainai.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs un partijas «Progresīvie» deputāts Edmunds Cepurītis raidījumā «Preses klubs» TV24 paziņoja, ka Eiropā pakāpeniski mainās izpratne: nav «tūristu no Krievijas», kas nebūtu saistīti ar karu Ukrainā.
Cepurītis komentēja krievu vēlmi, neskatoties uz sankcijām un ierobežojumiem, masveidā ceļot uz Eiropu svinēt Ziemassvētkus. Viņa vārdiem, Latvija, Baltijas valstis un Polija jau sen uzstāj, ka visā Eiropas Savienībā tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem nedrīkst būt pieejamas. Līdzīgi ierobežojumi darbojas, piemēram, Čehijā. Tomēr pēc ES ārējās robežas šķērsošanas krievi tomēr var brīvi pārvietoties un iekļūt Baltijas valstīs, jo Šengenas zonā robežkontrole nav.
Politika uzskata, ka Eiropas valstu nostāja attiecībā uz Krieviju pakāpeniski kļūst stingrāka. Īpaši runa ir par Krievijas aktīvu iesaldēšanu, un Cepurītis izteica cerību, ka drīz tiks pieņemts lēmums nodot šos līdzekļus Ukrainai.
Viņš uzsvēra, ka kopā ar to mainās arī izpratne par morālo pusi jautājuma: «Izpratne aug — nav neviena krievu tūrista, kurš nebūtu saistīts ar karu». Uz jautājumu, vai Briseles ierēdņi apzinās šī jautājuma morāli ētisko būtību, Cepurītis atbildēja, ka tas nav tik daudz Eiropas Komisijas jautājums, cik pašu dalībvalstu jautājums. «Problēma ir tā, ka ne visas valstis ir gatavas tiem soļiem, uz kuriem aicina Baltijas valstis — pilnībā “nogriezt” tūristu un darba vīzas Krievijas pilsoņiem,» viņš norādīja.
Politiķis piebilda, ka īpašu satraukumu rada Ungārijas nostāja, kas, viņa vārdiem, rada “zaļo koridoru” krieviem un tādējādi palielina riskus Eiropas drošībai.
Atstāt komentāru