Laiks mainīt "izkļaušanas politiku" un nodrošināt iespējas apgūt latviešu valodu ikvienam, uzsvēra kultūras ministre Agnese Lāce (P), ceturtdien piedaloties Saeimas sēdē, kurā skata valdības sagatavoto ziņojumu par paveikto un plānoto latviešu valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai.
Kā aģentūru LETA informēja kultūras ministres padomniece, Lāce deputātiem akcentēja, ka valstij ir jānodrošina sistēma, kas ļauj ikvienam pēc iespējas drīz sākt valodas mācības, jo līdzšinējās sistēmas trūkumi liecina par "izkļaušanas politiku", kas ir jāmaina. Tāpat viņa vērsa uzmanību uz to, ka, sargājot un lolojot latviešu valodu, sabiedrība nostiprina kultūru, mantojumu un piederības sajūtu valstij, kā arī savstarpējās saiknes, lai sabiedrība būtu vienota un tajā valdītu uzticēšanās un sarunāšanās kultūra.
Viņa uzsvēra, ka valsts sniedz iespēju ikvienam iesaistīties izglītībā, darba tirgū un būt pilsoniski aktīvam. Kultūras ministres ieskatā latviešu valoda ir piederības un līdzdalības valoda, un ikviena uzdevums ir cienīt, kopt, stiprināt un attīstīt valsts valodu.
Lāce norādīja, ka Kultūras ministrija veikusi ieguldījumus lasītprasmes veicināšanā, latviešu valodas mācību programmu pieejamībā un atbalstā jaunradei literatūrā, mūzikā un kino latviešu valodā. Tāpat pieejams valsts atbalsts saturam latviešu valodā masu medijos.
Pērn oktobrī apstiprinātas mediju politikas pamatnostādnes līdz 2027. gadam, kurās viens no virzieniem ir latviskākas mediju vides un vienotas informatīvās telpas veicināšana, palielinot latviešu valodas lietojumu gan komercmedijos, gan sabiedriskajos medijos. Līdztekus Mediju atbalsta fonda līdzekļiem medijiem pieejami vairāk nekā 11 miljoni eiro digitalizācijai, nodrošinot kvalitatīva satura attīstību latviešu valodā digitālajā vidē.
Lāce atzīmēja, ka notiek darbs, lai radio vairāk skanētu Latvijā radīta mūzika. Viņa norādīja, ka "lasītprasmes veicināšana ir uzdevums, kas stiprina ne tikai valodas lietojumu, bet arī kritisko domāšanu, informācijpratību un medijpratību". Latvijas Nacionālā bibliotēka īsteno programmas "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", "Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības" un "Grāmatu starts", kurās ik gadu iesaistās vidēji 32 000 bērnu, jauniešu un vecāku.
Lasīšanas aktivitātes notikušas vairāk nekā 850 bibliotēkās un 73 diasporas centros, stiprinot piederības sajūtu Latvijai. Paralēli tiek izstrādāts lielais valodu modelis latviešu valodā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu, kā arī tiek pilnveidots atbalsta mehānisms autortiesību aizsardzībai.
Viņa skaidroja, ka latviešu valodas mācībās Latvijā līdz šim piedalījušies vairāk nekā 25 000 Ukrainas iedzīvotāju, un pieprasījums pēc augstākiem valodas līmeņiem turpina pieaugt. Paralēli tiek īstenotas Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda aktivitātes, kas veicina trešo valstu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā un latviešu valodas apguvi.
