Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pašlaik nav atbalsta priekšlikumam par imigrācijas likumprojektu, kas paredz saglabāt pagaidu uzturēšanās atļauju (VNZ) izsniegšanu ārvalstniekiem, kuri ir ieguldījuši Latvijas ekonomikā, iegādājoties nekustamo īpašumu.
Šodien komisija turpināja darbu pie imigrācijas likumprojekta, kas tiek gatavots otrajam lasījumam. Komisija saņēma 179 priekšlikumus par likumprojektu, taču šodienas sēdē nepaspēja izskatīt visus priekšlikumus.
Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas priekšlikums, kuru atbalstīja arī Ekonomikas ministrija (EM), paredzēja iekļaut normu, saskaņā ar kuru ārvalstu pilsonim ir tiesības pieprasīt VNZ uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņš ir iegādājies un īpašumā tur vienu nekustamo īpašumu Rīgā, Jūrmalā, Ikšķilē vai Saulkrastos, vai arī Adažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines vai Salaspils novadā, vai Garkalnes, Ropažu, Saulkrastu, Stopiņu vai Tīnūžu novadā, iegādājies un īpašumā tur vienu nekustamo īpašumu (izņemot gadījumus, kad nekustamais īpašums ir neapbūvēta zemes platība), kura vērtība ir ne mazāka par 250 000 eiro, vai ārpus minētajām administratīvajām teritorijām - ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība ir ne mazāka par 250 000 eiro.
Saskaņā ar šo priekšlikumu VNZ pieprasījums var tikt iesniegts, ja vienlaikus tiek izpildīti vairāki nosacījumi. Piemēram, ārvalstniekam nav parādsaistību par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, nekustamais īpašums iegādāts Latvijā vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveicē, pie reģistrēta juridiska persona, kas ir nodokļu maksātājs Latvijā, vai fiziskas personas, kas ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, ES pilsonis vai ārvalstnieks, kurš dzīvo Latvijā ar derīgu uzturēšanās atļauju.
Tāpat, piemēram, tika ierosināts paredzēt nosacījumu, ka nekustamā īpašuma kadastra vērtībai tā iegādes brīdī nedrīkst būt mazākai par 80 000 eiro. Iesniedzot pieteikumu par pirmo VNZ, ārvalstniekam būtu jāmaksā valsts budžetā 5 % no nekustamā īpašuma vērtības.
Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija komisijā argumentēja, ka pašlaik Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi ir izslēgti no VNZ izsniegšanas pret nekustamā īpašuma iegādi, tomēr ir investori no citām valstīm, kuri ir izgājuši drošības pārbaudes.
EM pārstāvji komisijā norādīja, ka ministrijā ir vērsušies arī nekustamā īpašuma attīstītāji, turklāt liels intereses par šāda veida VNZ ir izrādījušas ASV un Izraēla. Ņemot vērā to, EM uzskata, ka nav pamata slēgt šo iespēju, traucējot tirgus un ekonomikas attīstību.
Deputāti pagaidām nevēlējās veidot komisijas priekšlikumu, bet vienojās, ka, ja EM spēs vienoties ar valdību, tad iesniegs priekšlikumu trešajam lasījumam.
Kā jau ziņots, likumprojekts tika iesniegts Saeimā vēl 2022. gadā. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vitoliņš iepriekš nomierināja, ka, nepieņemot to uzreiz, neradīsies kritiska situācija, jo esošais likums darbojas un kopumā atbild uz ikdienas jautājumiem.
Vitoliņš iepriekš pievērsa komisijas uzmanību tam, ka šajā likumprojektā netiek skarti jautājumi, kas attiecas uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Ministrija piedāvā izstrādāt atsevišķu likumprojektu tieši šīs valstu pilsoņiem. Viņš paziņoja, ka šāds likumprojekts jau ir sagatavots, taču to vēl nepieciešams izstrādāt, un tā virzīšanai nepieciešams konceptuāls risinājums, proti, to var virzīt caur valdību, vai arī Saeimas komisija var to virzīt kā savu priekšlikumu.
Likumprojekts izstrādāts ar mērķi izveidot līdzsvarotu un Latvijas interesēm atbilstošu ārvalstnieku ieceļošanas un uzturēšanās sistēmu, paziņoja Iekšlietu ministrija.
Likumprojekts apvieno esošo Imigrācijas likumu un likumu "Par pastāvīgā iedzīvotāja statusu Eiropas Savienībā Latvijas Republikā", kā arī izslēdz normas, kas attiecas uz ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, iekļaujot šīs normas atsevišķā likumprojektā.
Likumprojekts piedāvā veikt virkni izmaiņu, piemēram, likumprojektā ir iekļauts paātrināts pieteikumu izskatīšanas process ilgtermiņa vīzu saņemšanai.
Uzturēšanās atļauju jomā ir paredzēti vairāki būtiski atšķirības no pašlaik spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem. Piemēram, paredzēts izsniegt tikai vienu pastāvīgās uzturēšanās atļaujas veidu, piešķirot ES pastāvīgā rezidenta statusu saskaņā ar Eiropas Padomes direktīvu.
Papildus tiesībām, kas noteiktas esošajā Imigrācijas likumā, tiek paredzēta datu apstrāde atbilstoši likuma mērķiem, lai nodrošinātu valsts interešu, sabiedriskās kārtības, veselības un valsts ekonomisko interešu aizsardzību.
Atstāt komentāru