Pirms atļaut Latvijā intensīvāk izcirst mežus, jāizvērtē, kā tas iespaidos dabas vērtības, intervijā aģentūrai LETA teica viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV).
Politiķis skaidroja, ka valsts ir apstiprinājusi to koksnes krājas apjomu, kuru turpmāko piecu gadu laikā ļaus iegūt mežsaimniecībā. Ja šī krāja tiek palielināta, ir ļoti svarīgi definēt, kādu iespaidu tas atstāj, un primāri, kā tas iespaidos dabas vērtību saglabāšanu, teica ministrs.
Viņš norādīja, ka Zemkopības ministrija (ZM), kas pārrauga tieši mežsaimniecības jomu, vēl ir procesā ar Meža pamatnostādņu radīšanu un apspriešanu ar ieinteresētajām pusēm, lai varētu vienoties par to, vai būtisks krājas palielinājums rada iespaidu uz dabas vērtības saglabāšanu.
"Mēs neesam paveikuši mājasdarbu, kas ļautu mums izdarīt secinājumus. Tādēļ, ja mēs ļoti strauji kustamies uz būtisku krājas apjoma palielinājumu, ir tikai normāli, ja mēs pilnībā spējam apzināt sekas, kuras būs ilglaicīgas," teica ministrs.
Tas pats attiecoties arī uz Meža likumu un uz priekšlikumu samazināt koku ciršanas vecumus.
Otra sadaļa ir CO2 izmešu aprēķins nākotnē, ja notiks intensīvāka mežu apsaimniekošana. Arī tas ir būtisks jautājums, pieņemot lēmumu par iespējamu ciršanas apjomu pieaugumu mežizstrādē, pauda ministrs.
"Šobrīd mums nav datu, kas spēj pilnībā pārliecināt par to, ka tas neatstās negatīvu iespaidu uz turpmāko CO2 izmešu pieaugumu, kas savukārt nozīmē starptautiskās saistības valstij kopumā," teica Čudars.
Viņš uzskata, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas viedoklis par nepieciešamību izprast iespējamā lēmuma sekas ir izšķirošs.
Kā ziņots, Zemkopības ministrijas (ZM) ir sagatavojusi grozījumus Meža likumā, kas paredz galvenās cirtes vecuma samazināšanu virknei koku sugu
Iebildumus ZM sagatavotajiem grozījumiem iesniegušas vairāk nekā 20 organizācijas.
Grozījumos rosināts samazināt galvenās cirtes vecumu virknei koku sugu, tostarp eglei cirtes vecumu plānots samazināt par 30 gadiem - no 81 līdz 51 gadam, liecina ministrijas sagatavotie un saskaņošanai iesniegtie grozījumi Meža likumā.
Galvenās cirtes vecumu priedei plānots samazināt par 20 gadiem - no 101 līdz 81 gadam, bērzam un melnalksnim galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par 20 gadiem - no 71 līdz 51 gadam, bet apsei galvenās cirtes vecumu plānots samazināt par desmit gadiem - no 41 līdz 31 gadam.
Tajā pašā laikā galvenās cirtes vecumu nav plānots mainīt ozoliem un lapeglēm, to saglabājot 101 gadu, kā arī osim, liepai, gobai, vīksnai un kļavai, tos saglabājot 81 gadu.
Plānots arī noteikt, ka turpmāk koku bonitāšu grupām ciršanas vecumi neatšķirsies, kamēr šobrīd spēkā esošajā Meža likumā galvenās cirtes vecums dažādu koku sugām tiek dalīts trijās grupās, tostarp pirmās un augstākas klases bonitātes grupā, otrās un trešās klases bonitātes grupā, kā arī ceturtās un zemākas klases bonitātes grupā.
Grozījumi arī paredz atteikties no prasības nodrošināt atkārtotu meža inventarizāciju reizi 20 gados, jo Valsts meža dienests šos datus aktualizē katru gadu. Ministrijā skaidro, ka meža inventarizācija ir dārga, laikietilpīga un par to maksā meža īpašnieks, tostarp par datiem, kuri tiek iegūti teritorijās, kur aizliegta mežsaimnieciskā darbība un kurus valsts izmanto tikai savām vajadzībām.
Tāpat ar grozījumiem plānots noteikt, ka mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā.
