Ilgtermiņa risinājums gaisa kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs tā arī netika izstrādāts. Rezultātā Valsts kontrole atzina ieteikumus, iepriekš dotos Izglītības un zinātnes ministrijai finanšu revīzijas laikā, par neizpildītiem, un ieguldītie 4,3 miljoni eiro nenesa gaidīto rezultātu.
- gadā no valsts budžeta par 4,3 miljoniem eiro tika iegādāti vairāk nekā 13 tūkstoši gaisa kvalitātes mērītāju, lai tos uzstādītu skolās un sociālajos centros. Plānots bija vākt un regulāri analizēt datus trīs gadu garumā. Tomēr pēc līguma termiņa beigām 2024. gada decembrī Izglītības un zinātnes ministrija vairs nenodrošina uzraudzības sistēmas darbību. Tādējādi visaptverošie dati par gaisa kvalitāti vairs netiek vākti un analizēti. Šodien tas pilnībā atkarīgs no katras konkrētās skolas un tās dibinātāja labas gribas, atbildības un finansiālajām iespējām.
«Iestājās risks, uz kuru norādīja revīzija: pirms dažiem gadiem valsts veica ieguldījumus ar labu mērķi — iegādājoties ierīces, uzlabot gaisa kvalitāti, bet tā arī neizdomāja, kā tās izmantot praksē ilgtermiņā.
Turklāt paši mērītāji gaisu neattīra, tāpēc bija nepieciešams skaidrs plāns, ko darīt, ja rādītāji izrādīsies slikti. Vai tiešām, lai saprastu, ka klasēm jāvēdina, bija jāiztērē miljoni?» — uzsver Valsts kontroles padomes locekle Maija Aboliņa.
Sākotnēji ierīču iegāde tika iecerēta, lai risinātu problēmas ar nepietiekamu gaisa kvalitāti un samazinātu Covid-19 seku ietekmi uz izglītības pieejamību, kā arī veicinātu skolēnu atgriešanos klātienes mācībās. Tomēr Valsts kontrole uzsver, ka gaisa kvalitāte ir svarīga ne tikai pandēmijas laikā, bet arī katru dienu, kad bērni un pedagogi atrodas klasēs.
Tāpat Veselības inspekcija 2023. gadā izglītības iestāžu vides kvalitātes pētījumā norādīja, ka ir ārkārtīgi svarīgi nepieļaut ilgu skolēnu un pedagogu uzturēšanos telpās, kur CO₂ līmenis pārsniedz 1000 ppm (daļiņas uz miljonu). Ilgstoši pārsniedzot CO₂ koncentrāciju, samazinās kognitīvās spējas — uzmanība, uztvere, problēmu risināšanas spējas, radošums. Pētījums parādīja, ka šis slieksnis netiek pārsniegts tikai 17% mācību telpu.
Tomēr 2025. gada sākumā Ministru kabinets atzina iepriekš doto uzdevumu — izstrādāt obligātus gaisa kvalitātes standartus izglītības iestādēm un regulāri tos novērtēt — par novecojušu. Tas tika argumentēts ar to, ka: (1) gaisa kvalitātes prasības ir tikai ieteikuma rakstura; (2) daudzās izglītības iestādēs vienīgais, ko var reāli darīt, ir, ja iespējams, vēdināt telpas nodarbību laikā un uzraudzīt, lai netiktu pārsniegts optimālais skolēnu skaits uz kvadrātmetru.
«Aicinām Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī jebkuras citas valsts iestādes turpmāk, veicot ieguldījumus, rūpīgāk izvērtēt to ilgtermiņa praktisko lietderību,» — uzsver Aboliņa.
