Mainoties Eiropas Savienības (ES) sankciju režīmam, Latvijai varētu būt nepieciešamas nacionālās sankcijas, intervijā raidījumam "900 sekundes" televīzijā TV3 paziņoja ārlietu ministre Baiba Brahže.
Lietuva plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu, iepriekš paziņoja Ārlietu ministrija (ĀM).
Brahže atgādināja, ka Latvijas likums par starptautiskajām un nacionālajām sankcijām ir spēkā kopš 2017. gada, kad tas tika pieņemts reaģējot uz situāciju Ziemeļkorejā.
"Ir lietas, kas Eiropas sankciju režīmā var mainīties, un tad būs nepieciešams piemērot sankcijas nacionālā līmenī," sacīja ministre.
Jaunās normas precīzāk noteiks situācijas un subjektus, attiecībā uz kuriem Latvija varēs ieviest nacionālās sankcijas. Par šo jautājumu vēl jādiskutē, sacīja ĀM vadītāja.
ĀM iepriekš paziņoja, ka ir nepieciešams izveidot instrumentu, ar kura palīdzību pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā reaģēt uz Krievijas agresijas radītajiem draudiem Latvijas nacionālajai drošībai. Noteikumu projekts ir iesniegts valdības izskatīšanai, un plānots, ka Ministru kabinets to izskatīs tuvākajā laikā.
Kā ziņots iepriekš, Lietuvas parlaments jūnijā izskatīja līdzīgus grozījumus, kas ļauj valsts valdībai ieviest nacionālās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Likums paredz Lietuvas valdības tiesības piemērot divu veidu sankcijas: aktīvu iesaldēšanu un nozares ierobežojumus. Lietuva arī ieviesa savas nacionālās sankcijas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas paredz ierobežojumus iebraukšanai, uzturēšanās atļauju izsniegšanai, papildu pārbaudēm un citām darbībām.
