19.–20. maijā Kazahstānas galvaspilsētā pirmo reizi notika plaša mēroga starptautisks simpozijs, kas veltīts Zelta Ordas vēsturiskajam mantojumam. Šis pasākums pulcēja vairāk nekā 300 vadošos zinātniekus, vēsturniekus, arheologus un ekspertus no 23 pasaules valstīm.
Atklājot pasākumu, Kazahstānas Prezidents Kasims Džomarts Tokajevs uzsvēra, ka ir īpaši svarīgi no jauna izvērtēt Lielās stepes vēsturisko mantojumu. "Zelta Orda ir atstājusi dziļu pēdu Eirāzijas vēsturē, spēlējot nozīmīgu lomu daudzu tautu un valstu veidošanās procesā. Kazahstānai šī mantojuma izpēte ir īpaši nozīmīga kā daļa no mūsu vēsturiskās atmiņas un valstiskuma," uzsvēra Valsts galva.
K. Tokajevs paziņoja, ka valsts darbībā Kazahstāna ir Zelta Ordas tiešais mantinieks un valstī tiek veikti sistemātiski pasākumi, lai pielāgotu un modernizētu šo milzīgo garīgo un vēsturisko mantojumu XXI gadsimta apstākļiem.
Viņš aicināja pasaules akadēmisko sabiedrību uz dziļu un pozitīvu Zelta Ordas laikmeta pārvērtēšanu. Kopīgi pētīt stepju impērijas milzīgos intelektuālos, politiskos un kultūras sasniegumus, kā arī pārskatīt novecojušos stereotipus, saskaņā ar kuriem klejojošās sabiedrības it kā neesot bijušas pilnvērtīgas valstis.
Viena no simpozija galvenajām tēmām bija pētnieku zinātniskā atbildība un politiskā neitralitāte. Mūsdienu ģeopolitiskās spriedzes apstākļos vēsture nedrīkst kļūt par ideoloģiskas manipulācijas instrumentu. Referenti vienojās, ka Zelta Ordas hronika ir daudzu mūsdienu tautu nedalāms mantojums un mēģinājumi šo tēmu monopolizēt grauj starptautisko uzticību.
Dalībnieku īpašu uzmanību piesaistīja tematiska izstāde, kas veltīta Zelta Ordai kā unikālam stepju civilizācijas paraugam. Ekspozīcijā tika prezentēts šīs laikmetu bagātais vēsturiskais mantojums: arheoloģiskie atradumi, rakstītie avoti, monētas, sadzīves priekšmeti un diplomātiskie dokumenti. Tika izstādīts rokraksta pergaments "Hanu šežire", kurā ietverta ģenealoģiskā informācija par tā laika valdniekiem. Apmeklētāji varēja apskatīt arī Katalonijas atlantu, retus rokrakstus un diplomātisko saraksti.
Izstādes interaktīvā daļa ietvēra karti ar 70 arheoloģiskajiem un arhitektūras pieminekļiem, kas saistīti ar Zelta Ordas laikmetu. Par 17 objektiem tika sagatavoti detalizēti apraksti, aerofotoattēli un mūsdienīgas 3D vizualizācijas. Izstādes pamatā bija materiāli, kas atrasti senajās pilsētās Sarajšikā, Siganakā, Baršinkentā un citos Kazahstānas vēsturiskajos centros.
Viens no galvenajiem foruma rezultātiem bija Astanas deklarācijas par Zelta Ordas mantojumu pieņemšana. Dokuments ir vērsts uz starptautiskās zinātniskās sadarbības paplašināšanu, pētniecības iniciatīvu apvienošanu un sadarbības stiprināšanu starp dažādu valstu zinātnes centriem.
Simpozija norise apstiprināja pieaugošo starptautisko interesi par Zelta Ordas mantojuma izpēti un uzsvēra Kazahstānas centienus kļūt par galveno platformu zinātniskajam dialogam par Centrālās Eirāzijas pagātni un nākotni.
