Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izsludināto gaisa trauksmi, kas bija saistīta ar iespējamu bezpilota lidaparāta draudu, nosauca par «labu mācību» valstij. Tomēr vienlaikus viņš asi kritizēja atsevišķu iestāžu rīcību, norādot uz nopietnām nepilnībām krīzes situācijā.
Trauksme tika izsludināta pēc tam, kad Lietuva un Latvija no Baltkrievijas militārajām struktūrām saņēma informāciju par iespējamu dronu kustību to virzienā. Saskaņā ar sākotnējo informāciju bezpilota lidaparāts vispirms tika pamanīts pie Daugavpils, pēc tam šķērsoja Lietuvas teritoriju un virzījās Viļņas virzienā.
Viļņas reģionā tika izsludināta gaisa trauksme, iedzīvotājiem aicinot doties uz patvertnēm.
Prezidents atzina, ka kopumā brīdināšanas sistēma darbojās, taču konkrēti piemēri liecina par nepietiekamu sagatavotību. Īpašu kritiku izpelnījās daļa izglītības iestāžu, kas krīzes brīdī aicināja vecākus savākt bērnus, nevis ievērot drošības instrukcijas.
«Tā ir katastrofāli bezatbildīga rīcība,» uzsvēra Nausēda.
Tāpat viņš norādīja uz nepieņemamu situāciju, kad daļa patvertņu trauksmes laikā bija slēgtas.
Notikuma mērogs bija ievērojams — tika ierobežota lidostu darbība, apturēta vilcienu satiksme, bet valsts vadība īslaicīgi tika evakuēta. Gaisā tika pacelti NATO gaisa patrulēšanas misijas iznīcinātāji: lidmašīnas startēja no Emari aviobāzes Igaunijā un devās gan uz Lietuvu, gan Latviju.
Pēc prezidenta teiktā piloti pavadīja iespējamo objektu, taču neizmantoja ieročus, jo blīvā mākoņu sega neļāva nodrošināt vizuālu kontaktu.
Nausēda uzsvēra, ka šādi incidenti, visticamāk, kļūs par regulāru parādību reģionā.
Pēdējos mēnešos Baltijas valstīs arvien biežāk fiksēti gadījumi, kas saistīti ar bezpilota lidaparātiem. Tiek pieņemts, ka daļa no tiem varētu būt Ukrainas droni, kas novirzīti no kursa Krievijas radioelektroniskās cīņas ietekmē.
Iepriekš Lietuvas ārlietu ministrs Kēstutis Budris arī pieļāva, ka Krievija varētu apzināti novirzīt šādus dronus Baltijas valstu virzienā, vienlaikus izmantojot incidentus informatīvam spiedienam.
Savukārt Krievijas amatpersonas ANO līmenī izteikušas apsūdzības, ka droni tiek palaisti no Baltijas valstu teritorijas. Nausēda šos apgalvojumus kategoriski noraidīja un aicināja sabiedrību nepakļauties provokācijām.
Prezidents uzsvēra, ka Lietuva, Latvija, Igaunija, Polija un Somija nepiedalās militārās operācijās pret Krievijas teritoriju un neļaus sevi iebiedēt.
