Spāņu zinātnieki gandrīz pārliecināti, ka atklājuši jaunu lielo balto haizivju dzīvesvietu pie Spānijas austrumu krastiem.
2023. gadā tur tika noķerts neparasts eksemplārs — šīs sugas jauns indivīds garumā 210 cm un svarā 90 kg. Tas netieši liecina, ka iepriekšējā tendence šo pasaules okeāna augstāko plēsēju populācijas samazināšanai palēninās.
Ilgu laiku uzskatīja, ka lielās baltās haizivis ir Vidusjūras viesi — tās ielauzās no Atlantijas, bet šeit nemitīgi nedzīvoja. Tās novēro ne biežāk kā 1–2 reizes gadā, taču tagad mēs droši zinām, ka šīs haizivis šeit pastāvīgi dzīvo — reģionā pastāv ierobežota endēmiska populācija. Atrastas divas to vairošanās zonas: viena ap Sicīlijas šaurumu un Gabesas līci, otra — Edremita līcī Egejas jūras ziemeļaustrumu daļā.
Zinātnieki arī atklāja tiešu saistību starp haizivju areālu un reģiona zilo tunzivju skaitu, kas ir to uztura pamats. Piemēram, kad tunzivis izzuda no Marmoras un Bosfora ūdeņiem, haizivju skaits tur samazinājās par 96,6 %. Savukārt sezonālo tunzivju migrāciju laikā pie Spānijas krastiem šos jūras plēsējus sāk sastapt biežāk.
Šim atklājumam ir divas puses. Zinātnieki un dabas aizsardzības aktīvisti priecājas, jo samazinās apdraudējums šai neaizsargātajai haizivju sugai. Taču tieši šī statusa dēļ lielās baltās haizivis ir Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības aizsardzībā. Tas nozīmē, ka, ja patiešām tiks atrasta jauna to vairošanās zona, būs jāpārskata zvejas kārtība un antropogēnās ietekmes mērogs šajā reģionā, ieskaitot tūrisma sektoru.
