Klusā okeāna salu valsts Nauru otrdien paziņoja, ka tā rīkos referendumu par oficiālā valsts nosaukuma maiņu, lai atbrīvotos no koloniālisma laikmeta paliekas.
Nauru mainīs savu nosaukumu uz Naoero, lai "uzticīgāk godinātu mūsu nācijas mantojumu, mūsu valodu un mūsu identitāti", otrdienas vakarā paziņoja valsts prezidents Deivids Adeangs.
Nelielās valsts vietējā valoda ir "Dorerin Naoero", kuru prot lielākā daļa no tās aptuveni 10 tūkstošiem iedzīvotāju.
"Nauru radās tāpēc, ka Naoero nav pienācīgi izrunājama svešvalodās, un šī pārmaiņa notika nevis pēc mūsu izvēles, bet ērtības dēļ," paziņoja valdība.
"Nosaukuma maiņa atspoguļosies visā valstī, no valsts lidmašīnu un kuģu pārdēvēšanas līdz oficiālai identitātei reģionālā un starptautiskā mērogā, tai skaitā ANO, un valsts oficiālajos dokumentos un simbolos."
Valdībai jārīko referendums, jo nosaukuma maiņa nozīmē grozījumu veikšanu konstitūcijā.
Nauru bija Vācijas kolonija no 1888. gada līdz Pirmajam pasaules karam, kad to ieņēma Austrālijas karaspēks. Pēc tam to kopīgi pārvaldīja Austrālija, Lielbritānija un Jaunzēlande, līdz sala 1968. gadā ieguva neatkarību.
Nauru ir viena no pasaules mazākajām valstīm ar 20 kvadrātkilometru platību.
Tās neparasti tīrās fosfātu iegulas reiz padarīja Nauru par vienu no turīgākajām valstīm uz vienu iedzīvotāju.
Šīs iegulas jau sen ir izsīkušas, un fosfātu ieguves dēļ apmēram 80% Nauru teritorijas ir kļuvuši nepiemēroti dzīvošanai.
